Foto: Publicitātes foto
Stress, sēdošs darbs, mazkustīgi atpūtas brīži pie televizora vai datora, kopā ar vienveidīgu uzturu un nepietiekamu šķidruma daudzumu, veicina aizcietējumu rašanos, kurus parasti izdodas novērst ar dzīvesveida izmaiņām. Taču mēdz būt aizcietējumi, no kā var atbrīvoties tikai ar operācijas palīdzību. Par aizcietējuma iemesliem un tā ārstēšanas iespējām stāsta AIWA CLINIC ķirurgs, proktologs Kaspars Snipe.

Neiespējamā misija

Mūsdienās birojā strādājošos traucē vairākas veselības problēmas. Pirmkārt, muguras sāpes, otrkārt – funkcionālie gremošanas trakta traucējumi, piemēram, kairinātās zarnas sindroms. Parasti tie vairāk izpaužas ziemā un pavasarī, bet vasarā un rudenī simptomi mazinās, jo ēdienkartē ir vairāk augļu un dārzeņu. Šķiedrvielas veicina zarnu darbību un vēdera izejas regularitāti. Taču ārstam bieži vien nākas sastapties ar pacientiem, kuriem ir obstruktīvās defekācijas sindroms (ODS) un viens no tā galvenajiem simptomiem ir hroniski aizcietējumi. Šo sindromu diagnosticē aptuveni 30–50% pacientu, kuri vēršas pie ārsta ar sūdzībām par aizcietējumiem, turklāt sievietēm biežāk, nekā vīriešiem.

ODS sindromam raksturīga ilgstoša (vairāk par sešiem mēnešiem) apgrūtināta vēdera izeja, kas izpaužas kā pastiprināta spiešanās, nepilnīga zarnu iztukšošanās sajūta un nepieciešamība pēc digitālas palīdzības. Šī sindroma rašanās iemesls visbiežāk ir dzemdību traumas sievietēm, agrāk veiktas operācijas iegurņa iekšpusē vai pamatnē, profesionāla sportista gaitas.

Biežākie aizcietējuma cēloņi

Rektocēle ir maksts un taisnās zarnas sienas vājums, kura dēļ tajā veidojas iztilpums. Nepareizā zarnu leņķa dēļ fēces nenonāk anālajā kanālā, bet gan uzkrājas šajā kabatiņā.

Rektoanāla invaginācija ir taisnās zarnas cirkulāra ievelvēšanās citā zarnas daļā, kas apgrūtina vai pat padara neiespējamu normālu vēdera izeju.

Starpenes noslīdējums. Starpeni vēlamajā pozīcijā notur muskuļi un cīpslas. Ja saistaudu vājuma dēļ tie vairs nespēj tikt galā ar savu pienākumu, starpene noslīd, radot virkni problēmu, sākot ar aizcietējumiem un beidzot ar taisnās zarnas prolapsu jeb izslīdēšanu. Dzīves laikā sievietes starpenei jāiztur liela slodze, noturot visus vēdera dobuma orgānus, ko vēl palielina dzemdības, liekais svars, aizcietējumi. Starpenes audi iestiepjas kā gumija un visi apkārtējie orgāni, tostarp zarnas, tiek izstaipītas. Pakāpeniski zarnas augšējā daļa ieslīd zemākajā, tā – anālajā kanālā, kura diametrs sašaurinās pat līdz 0,5 centimetriem un resnās zarnas satura tranzīts kļūst gandrīz neiespējams. Labierīcībās nākas pavadīt ilgu laiku, gļotāda tiek traumēta, asiņo.

No starpenes noslīdējuma biežāk cieš sievietes pēc 40 gadu vecuma. Par to var liecināt ne tikai vēdera izejas traucējumi, bet arī diskomforts, velkošas sāpes ilgstošas sēdēšanas laikā, kuras cenšas mazināt ar pozas maiņu, izkustēšanos vai līdzsvara spilveniem uz krēsla. Sēžot biroja krēslā, viss ķermeņa svars vairs negulst uz sēžas pauguriem, kā to paredzējusi daba, bet gan uz mīkstajiem starpenes audiem, kuri tiek sāpīgi saspiesti.

Atrast aizcietējuma iemeslu

Kā tad īsti ir: negribas vai nesanāk? Atbildes uz šo un citiem jautājumiem, piemēram, cik reižu nedēļā ir vēdera izeja, cik ilgu laiku nākas pavadīt labierīcībās vai tur īsināt laiku, lasot avīzes vai žurnālus (to noteikti nevajadzētu darīt!)? No atbildēm uz šiem jautājumiem ir atkarīgs turpmākās izmeklēšanas un ārstēšanas plāns.

Fibrokolonoskopija

To nepieciešams veikt, lai izslēgtu zarnu onkoloģisko slimību. Fibrokolonoskopija ir resnās zarnas apskati no iekšpuses. Tā kā aizcietējumi var izpausties vienlaikus ar kūtru zarnu darbību, kad zarnu saturs pa tām virzās ļoti lēni.

Resnās zarnas tranzīta laika noteikšana

Izmeklējums ļauj konstatēt, cik ilgi uzņemtā barība ceļo cauri gremošanas traktam līdz izejai. Visbiežāk izmanto rentgenpozitīvos marķierus. Pacients trīs dienas pēc kārtas norij pa kapsulai, kas satur 24 marķierus. Piektajā dienā pēc pirmās marķieru porcijas uzņemšanas tiek veikts rentgena uzņēmums, kurā marķieri redzami kā spīdoši punktiņi. Ja zarnās to tikpat kā nav vai tie izvietoti vienmērīgi, tas nozīmē, ka tranzīta laiks ir normāls vai lēns. Marķieru koncentrēšanās lejas daļā liecina, ka zarnu saturam ceļā ir šķērslis. Tiem, kam ir ar normāls vai lēns zarnu tranzīta laiks ārstēšanās jāturpina pie gastroenterologa, taču pārējiem nepieciešams vēl viens izmeklējums – defekogrāfija.

Defekogrāfija

Ar kontrastvielas palīdzību rentgena kontrolē veikta izmeklējuma laikā redzamas gan zarnu anatomiskās un funkcionālās izmaiņas vēdera izejas laikā, gan starpenes noslīdējums vai šķērslis.

Anorektālā manometrija

Šī metode ļauj izmērīt muskuļu spēku, refleksu secību un spiedienu anālajā kanālā.

Ultraskaņas metode

Ja radušās aizdomas par starpenes noslīdējumu, mīkstos audus papildus izmeklē ar ultraskaņas metodi. Svarīgi ir arī noskaidrot starpenes patoloģiskā kustīguma amplitūdu. Jo tā lielāka, jo lielāks starpenes bojājums un izteiktākas sūdzības. Vaļīgā starpene šūpojas, un fiziskas slodzes vai pat klepus laikā visas ķermeņa daļas, kas pieskaras starpenei – urīnpūslis, maksts, taisnā zara, nepārtraukti raustās līdzi.

Plaša profila ķirurģijas klīnikā AIWA Clinic starpenes muskulatūras izvērtēšanai izmanto transrektālo ultrasonoskopiju ar trīsdimensiju attēla apstrādi. Pašlaik tā ir visprecīzākā metode, kas ļauj atklāt anatomiskus starpenes, taisnās zarnas sienas un anālā kanāla bojājumus, un izvēlēties ķirurģiskās ārstēšanas taktiku. Izmeklējot starpenes mīkstos audus, var izvērtēt mazā iegurņa orgānu savstarpējās attiecības sasprindzināšanās un spiešanās laikā, izvērtēt noslīdējumu radītās izmaiņas.

Operācija – tikai katram sestajam

Ja aizcietējumu iemesls ir maksts un taisnās zarnas sienas vājums (rektocēle), operācijas laikā var samazināt iztilpumu, lai tajā nekrātos zarnu saturs, bet rektālās invaginācijas gadījumā noņemt sagrumboto zarnas gļotādu, veikt zarnas fiksāciju vai arī zarnas posma izņemšana. Populāra metode zarnas prolapsa jeb izkrišanas un hemoroīdu ķirurģiskajai ārstēšanai ir tā sauktā mehāniskā šuvēja izmantošana (PPH). Tā ir mazinvazīva operācija, kura tiek veikta taisnās zarnas dziļākajā daļā, kurā nav sāpju receptoru, tādēļ pēcoperācijas periodā nav izteiktu sāpju vai asiņošanas un var ātri vien atgriežas ikdienas dzīvē. Diemžēl ārstējot funkcionālus aizcietējumus, ķirurgi lielākoties cīnās ar sekām, jo cēlonis – starpenes muskuļu vājums – saglabājas. Šādus aizcietējumus var novērst ne tikai ar operāciju – tā nepieciešama tikai katram sestajam pacientam. svarīgākais ir iegurņa pamatnes muskulatūras stiprināšana – vingrošana fizioterapeita vadībā. Lai samazinātu starpenes noslīdējumu, nepieciešami vismaz divi trīs mēneši, bet jāturpina to trenēt visa mūža garumā.

Dažreiz aizcietējuma iemesls ir muskulatūras spazmas – spiešanās laikā savelkas arī anālā kanāla muskuļi, cenšoties kompensēt starpenes noslīdējumu, un zarnu saturs nevar izkļūt laukā. Muskuļu spazmas iespējams novērst ar botulīna toksīna injekcijām iegurņa pamatnē un sēžamvietā, kas atslābina muskulatūru. Var palīdzēt arī bioatgriezeniskās saites jeb biofeedback terapija. To piedāvā AIWA Clinic fizioterapeite Evija Frolova. Ar īpaša aparāta, kam ir vairākas programmas, palīdzību pacients tiek apmācīts kontrolēt un regulēt savu mazā iegurņa muskuļu darbību. AIWA Clinic pēc pacientu apmācības piedāvā portatīvo aparātu nomāt un turpināt terapiju mājas apstākļos.

AIWA Clinic priekšrocības šo problēmu ārstēšanā ir profesionālu speciālistu kompleksa pieeja:

- fizioterapeita darbs ar pacientiem;
- biofeedback aparāti, kas stimulē muskulatūru;
- transrektālās ultrasonogrāfijas izmeklējumi.

Proktologs Kaspars Snipe iesaka

  • Uzņem pietiekami daudz šķidruma – 35 ml uz svara kilogramu diennaktī. 2/3 no tā – sula, ūdens un citi šķidrumi, 1/3 – šķidrums pārtikas produktos, augļos, dārzeņos.
  • Ēd daudz šķiedrvielas saturošus produktus – pilngraudu izstrādājumus, putras, augļus, dārzeņus.
  • Neaizturi vēdera izeju, atvēli tai pietiekami daudz laika, tomēr uz tualeti neņem līdzi lasāmvielu.

Par AIWA Clinic

Klīnikā ir pieejama plaša spektra ķirurģiskā ārstēšana: vispārējā ķirurģija, oftalmoloģija, ginekoloģija, uroloģija, otolaringoloģija, proktoloģija, traumatoloģija un ortopēdija, neiroķirurģija, bariatrija (kuņģa samazināšana) un pēdas ķirurģija.

Ķirurģiskās manipulācijas AIWA Clinic tiek veiktas atbilstoši Eiropas standartiem, garantējot augstu kvalitāti un labus rezultātus. Katram pacientam individuāli tiek piemeklēta viņa veselības stāvoklim piemērotākā ķirurģiskās ārstēšanas metode, ņemot vērā moderno tehnoloģiju sniegtās iespējas veikt dažādas manipulācijas un operācijas gan ar endoskopijas un lāzera palīdzību, gan klasiskā veidā.

Tā ir Latvijā vienīgā privātā daudzprofila ķirurģiskā klīnika, kurā strādā vairāk nekā 50 augsti kvalificētu dažādu medicīnas nozaru speciālistu un kura piedāvā pacientiem diagnostikas, plaša spektra ķirurģijas, pakalpojumus, augstvērtīgu medicīnisko aprūpi viesnīcas tipa palātās, kā arī medicīnisko rehabilitāciju pēc operācijas.

Vairāk par proktoloģijas pakalpojumiem AIWA Clinic lasiet mājas lapā

AIWA Clinic ir ērti nokļūt – tā atrodas Maskavas ielā 241. Ir bezmaksas autostāvvieta.

Pierakstīties uz konsultāciju var:
20022581, 67799100;

e-pastu: info@aiwaclinic.lv vai mājaslapā www.aiwaclinic.lv


Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!