Kāpēc 'Centrālajā laboratorijā' no darba telpas pacientus nošķir vien caurspīdīga stikla siena?
Foto: Publicitātes foto

Tehnoloģiski modernizētajā "Centrālajā laboratorijā" ar 50 filiālēm Latvijā diennaktī apkalpo aptuveni 6000 klientu. Nozīmīgs ir izmeklējuma izpildes laiks, kurā rezultātus saņem pacients un ārsts. Lai to paveiktu iespējami operatīvi, no svara ikviens laboratorijas darba posms. "Centrālās laboratorijas" vadītājs Uģis Bērs uzsver, ka stikla siena laboratorijas interjerā ir sava veida simbols, kā uzturēt nepastarpinātu un ciešu kontaktu ar pacientiem.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Modernās laboratorijas vadītāju jau kopš vidusskolas saistījušas dabas zinātnes, it īpaši viss, kas saistīts ar cilvēku, ar viņa veselību. Apgūstot veselības aprūpi farmācijā Latvijas Universitātē, īpaši ieinteresējusi medicīniskā mikrobioloģija tāpēc studijas turpinātas LU Bioloģijas fakultātes Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedras maģistratūras programmā, iegūstot grādu tieši bioloģijā. Strādāts LU Bioanalītisko un biodozimetrisko metožu laboratorijā, kā arī Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Apvienotajā mikrobioloģijas un seroloģijas laboratorijā iegūta pieredze darbā ar reāliem klīniskiem materiāliem, izjūtot atbildību par pacientu dzīvībām. Kopš 2015. Gada Uģis Bērs strādā vienā no lielākajām medicīnas laboratorijām Latvijā – "Centrālajā laboratorijā", kur realizē visu mācību procesā un praksē apgūto un, esot laboratorijas vadītājs, nemitīgi mācās no jauna. Darba apjoms mūsdienīgā laboratorijā ir grandiozs – procesi, to sarežģītības pakāpe, risku vadība un, protams, dažādas klīniskas situācijas...

Viss balts, visapkārt moderna tehnika!

Medicīnas laboratorija ir kā stabils tilts starp pacientu un ārstu. Laboratorijas pamatfunkcija – informēt ārstu par pacienta slimības attīstības gaitu, par veselības vispārējo veselības stāvokli un to, vai ir kāds izmaiņas. "Centrālā laboratorija" ir tehnoloģiski augstvērtīgi aprīkota, laboratorijas analizatori ir īpaši jaudīgi un nodrošina gandrīz visu iespējamo laboratorisko izmeklējumu spektru, kas ietver mikrobioloģiju, molekulāro bioloģiju, hematoloģiju, koaguloģiju, klīnisko ķīmiju, imunoloģiju, citoloģiju, patohistoloģiju, klīniku un imūnhematoloģiju. Piemēram, tā kādu brīdi bija vienīgā Latvijā, kas noteica urīna izmeklējumu ar automatizētu mikroskopiju, kas ļauj daudz precīzāk analizēt rezultātus.

"Centrālā laboratorija" tāpat kā citas mūsdienīgas medicīnas laboratorijas strādā atbilstīgi starptautiskiem standartiem un rēķinoties, ka ikviens pacients ne vien vēlas precīzas, drošticamas atbildes, bet grib tās saņemt tagad un tūlīt, viņš ir arī ļoti neatkarīgs un informēts.

Laboratoriskais izmeklējums ir tikai daļa no vispārējās klīniskās informācijas, taču ieņem būtisku lomu vispārējā pacienta aprūpē. Galavārds ir sakāms ārstam, kurš redz lielo, kopīgo ainu, bet daudzi diagnostiskie, stratēģiskie tālākās terapijas vai aprūpes lēmumi ir balstīti laboratorisko izmeklējumu sniegtajā informācijā.

Vēlamās profilaktiskās pārbaudes

Vispārēja veselības pārbaude reizi gadā būtu vēlama. Pacients analīzes var nodot pats pēc savas iniciatīvas, taču to vajadzētu darīt ar nosacījumu, ka, saņēmis rezultātus, cilvēks dosies pie ārsta. Jautājumu – kādi laboratoriskie izmeklējumi būtu vajadzīgi tam, kurš jūtas vesels, kuram nav nekādu īpašu sūdzību – vislabāk risināt sadarbībā ar savu ģimenes ārstu. Vēlams būtu pārbaudīt visu savu orgānu darbību. Kādas analīzes būtu veicamas, tas atkarīgs arī no dzimuma, vecuma grupas, no slimību vēstures. Sākotnēji var izvēlēties vispārēji, katras orgānu sistēmas pārbaudei paņemot noteiktus marķierus, kas to darbību raksturo vistiešāk. "Centrālā laboratorija" saviem klientiem piedāvā arī īpašus speciālistu sagatavotus analīžu kompleksus, piemēram, ofisa darbiniekiem, senioriem, sportistiem u.c. https://www.laboratorija.lv/pacientiem/jaunumi.html

Vienmēr jāņem vērā, ka konkrētais laboratoriskā izmeklējuma rezultāts informē tikai par tā brīža situāciju, tas simtprocentīgi neļauj paredzēt tās tālāko attīstību. Mūsdienu tehnoloģijas ir superspecifiskas un sensitīvas, bet tik un tā visam ir savs noteikšanas iespēju slieksnis. Katrs pacients un viņa vajadzības ir atšķirīgas, ne visi izmeklējumi jāveic katru gadu.

Analīžu rezultāts diagnozi nepasaka

Pat nelielu rezultāta novirzi no normas ir sarežģīti interpretēt, ja par pacientu nav zināma nekāda klīniskā informācija. Laboratoriskais izmeklējums ir skaitlisks vai vārdisks rezultāts. Tātad – vai nu ar kādu atradi, vai parametru koncentrāciju tilpuma vienībā noteiktā bioloģiskā materiālā. Turklāt šis rezultāts parasti tiek salīdzināts ar noteiktu lineālu – sauktu par normu jeb references intervālu, ko pielīdzina noteiktai vecuma un dzimuma grupai. Bieži vien šķiet, ka pat dažu vienību izmaiņa ir jau katastrofa, – ja bultiņas uz augšu, sarkans pasvītrojums, uzreiz slikti. Jāapzinās, ka patiesi var būt situācijas, kurās pat nelielas izmaiņas atsevišķos laboratoriskos izmeklējumos var liecināt par kaut ko strauji progresējošu. Taču ir izmeklējumi, kur šīs izmaiņas atsevišķi var neieņemt tik būtisku lomu.

Ierasties tukšā dūšā agri no rīta...

Ir būtiski pirms analīžu nodošanas neēst un nedzert. Tukša dūša nozīmē, ka pēdējo 12 stundu laikā nav ieturēta nekāda maltīte. Ne kafija, ne salda, ne sāļa sula. Glāze ūdens ir vienīgais, ko noteikti var un vajadzētu izdzert pirms laboratorisko izmeklējumu nodošanas. Jāpiebilst, ka arī maltītei, kas baudīta pirms 12 stundām, nevajadzētu būt ne treknai, ne sātīgai, bet gan vieglai. Laboratoriskos izmeklējumus vēlams nodot laikposmā no pulksten septiņiem līdz deviņiem. Vispārējo parauga testēšanas ciklu var iedalīt trijos etapos: pirmsizmeklēšana, izmeklēšana un pēcizmeklēšanas etaps. Pētījumi liecina, ka vislielākās neatbilstības un kļūdas ir tieši pirmsizmeklēšanas. Tas sākas no sarunas ar ārstu un laboratorisku izmeklējumu izvēles, no pacienta sagatavošanās pirms laboratoriskajiem izmeklējumiem, no asins vai jebkura cita materiāla paņemšanas, no šo izmeklējamo materiālu transportēšanas (ja tāda ir vajadzīga) līdz brīdim, kad tas tiek sagatavots tiešai testēšanai. Šajā posmā ir sastopamas gandrīz 70% no visām iespējamām kļūdām, kas lielākā vai mazākā mērā var ietekmēt galarezultātu. Būtiski ir arī, lai, piemēram, medicīnas māsa tehniski pareizi paņem asins paraugus, pareizi tos sagatavo un pareizi uzglabā līdz transportēšanai. Tāpat – kā tiek kontrolēti telpas un vides nosacījumi, lai neietekmētu paraugu kvalitāti. Tikpat svarīga ir arī paša pacienta sagatavošanās pirms izmeklēšanas – vai tā bijusi prasībām atbilstīga un nav ietekmējusi rezultātu. Tikai tad, ja viss skrupulozi ievērots, rezultāts būs maksimāli precīzs. Katrs bioloģiskais materiāls, kas tiek ņemts no cilvēka, ir ar savu informatīvo vērtību noteiktām situācijām. Ne visi materiāli atbildēs vienādi uz vienu un to pašu jautājumu.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form