Foto: Publicitātes foto
Mūsdienīga sieviete vienmēr atradīs laiku, lai reizi gadā apmeklētu ginekologu un veiktu profilaktisko apskati, tostarp mazā iegurņa ultrasonogrāfiju. Tas ļauj ne tikai saglabāt reproduktīvo veselību, bet arī agrīni atklāt un ārstēt dažādas ginekoloģiskas slimības.

"Pie mums vēršas sievietes, kurām ikdienā diskomfortu rada dzemdes miomas, polipi, olnīcu cistas," stāsta daudzprofilu ķirurģijas klīnikas "AIWA Clinic" ginekoloģe, onkoloģe Gaļina Žižimontova, piebilstot, ka nereti pēc operācijas iestājas arī ilgi gaidītā grūtniecība.

Ginekologu rīcībā ir mūsdienīgas izmeklēšanas metodes

Ar kādiem simptomiem sievietei vajadzētu nevilcinoties vērsties pie ginekologa? "Tās ir sāpes vēdera lejasdaļā, kuras var izstarot uz muguru, sāpes visā vēdera dobumā, pēkšņi kļuvušas neregulāras, stiprākas, ilgstošas mēnešreizes, smērēšanās pirms un pēc mēnešreizēm, asiņošana to starplaikos, asiņaini izdalījumi pēc dzimumdzīves, biežāka urinēšana, apgrūtināta vēdera izeja. Arī ilgstoša vēdera uzpūšanās, palielināšanās var būt bīstams simptoms, kas dažkārt liecina par olnīcu audzēju," min Gaļina Žižimontova.

Patlaban ginekologu rīcībā ir mūsdienīgas ultrasonogrāfiskās izmeklēšanas metodes, ar kuru starpniecību iespējams atklāt gan dzemdes miomas un olnīcu cistas, gan polipus un endometriozi – hronisku slimību, kam raksturīga dzemdes iekšējā slāņa (endometrija) audiem līdzīgu audu augšana ārpus dzemdes, gan citas, tostarp ļaundabīgas reproduktīvās sistēmas slimības.

Ap 40% sieviešu vecumā no 30 līdz 55 gadiem attīstās labdabīgs audzējs mioma, kurai raksturīga mezglu veidošanās dzemdes sienā. Tie var atrasties gan dzemdes iekšpusē, gan uz virsmas vai kājiņas, bet dažreiz tas aizņem visu priekšējo vai mugurējo dzemdes sienu. "Slimības simptomi atkarīgi no mezgla atrašanās vietas un lieluma. Ja tas atrodas dzemdes priekšējā sienā un spiež uz urīnpūsli, paciente var sūdzēties par biežu urinēšanu, ja aizmugurējā sienā – par traucētu vēdera izeja. Liels mezgls var saspiest urīnkanālu, traucējot urīna atteci un veicinot nieru bojājumu rašanos," stāsta ginekoloģe. Mezgls, kas palielinās uz dzemdes dobuma pusi, var izraisīt ļoti spēcīgu asiņošanu menstruāciju laikā, kuras dēļ samazinās hemoglobīna līmenis asinīs un rodas dzelzs deficīta anēmija. Taču var gadīties, ka sieviete nemaz nezina, ka viņai ir mioma, jo slimība norit bez simptomiem, un atklāj nejauši, piemēram, veicot vēdera dobuma ultrasonogrāfiju. Ja dzemdē ir miomas mezgli, nepieciešams regulāri apmeklēt ginekologu, lai pārliecinātos, ka tie nepalielinās. Iestājoties menopauzei, tie reizumis mēdz samazināties paši no sevis.

Lai izslēgtu ļaundabīgu slimību

Diagnosticējot olnīcu cistu, pēc diviem mēnešiem pacientei veic atkārtotu ultrasonogrāfiju, lai noskaidrotu, vai cista palielinājusies. Lai izslēgtu ļaundabīgu saslimšanu, tiek veiktas asins analīzes olnīcu vēža marķieru noteikšanai. Tā kā tie var būt paaugstināti arī citu iemeslu, piemēram, hronisku nieru vai aknu slimību dēļ, bieži jāveic papildu izmeklējumi – datortomogrāfija vai magnētiskā rezonanse. Tie dažreiz jāveic arī pirms miomas operācijas, lai pārliecinātos, ka aiz miomas maskas neslēpjas ļaundabīgs audzējs, piemēram, sarkoma, vai gadījumos, ja miomas mezgls ir ļoti liels. "Pirms operācijas pacientei no dzemdes dobuma paņem aspirātu un veic histoloģisko analīzi, lai būtu pilnīga pārliecība, ka tajā nav vēža šūnu," saka ārste.

Priekšroka saudzīgām metodēm

Lai izšķirtos par miomas operāciju, ginekologam ir svarīgi trīs faktori: tās izmērs, novietojums un izraisītās sūdzības. Ķirurģiska ārstēšana nešaubīgi vajadzīga tad, ja tā ir ļoti liela vai strauji augoša.

Kā rīkoties tad, ja pacientei svarīgi saglabāt reproduktīvās funkcijas? "Viss atkarīgs no miomas mezglu novietojama. Ja mezgls ir ļoti liels – līdz pat 20 cm, bet atrodas uz dzemdes virsmas, to var noņemt, bet pēc tam sašūt dzemdes sienu. Pacientēm, kuras plāno grūtniecību, vajadzētu izoperēt arī nelielus mezglus," uzsver ķirurģe.

Nelielus miomas mezglus – līdz 2 cm, kas aug uz dzemdes dobuma pusi, iespējams izņemt histerorezoskopiski, tas ir, caur paplašinātu dzemdes kaklu ievadot speciālu ierīci ar kameru, ar kuras palīdzību miomas mezglam tiek uzmesta "cilpiņa". Tādā pašā veidā tiek noņemti dzemdes dobuma polipi. Vidēja izmēra, bet dažreiz arī samērā lielus miomas mezglus mūsdienās var izoperēt laparoskopiski, veicot vēdera sienā pavisam nelielus griezienus, pa kuriem ievada instrumentus. Ar elektroniskā marseleratora palīdzību mezglus sadala plānās, garās sloksnēs un izņem laukā.

"Ja mioma ir ļoti liela, rada izteiktus simptomus un dzemdē jau radušās nopietnas izmaiņas, to saglabāt nav iespējams," atzīst Gaļina Žižimontova, piebilstot, ka viņai ir bijis jāizoperē pat vairāki kilogrami smagu labdabīgu dzemdes audzēju. Tādos gadījumos operāciju visbiežāk veic klasiski – ar laparotomijas metodi. Tas nozīmē, ka pacientes vēdera priekšējā sienā veic ap 25 cm garu šķērsgriezienu, izņem dzemdi, bet pēc tam vēderu aizšuj, izmantojot kosmētisko šuvi. Paciente jau otrajā dienā var doties mājās, lai vēl dažas dienas turpinātu veseļoties. Šīs metodes trūkums – lielāks grieziens un ilgāks rehabilitācijas periods.

Visbiežāk ar laparaskopijas metodi

Olnīcu cistas visbiežāk operē ar laparaskopijas metodi. Tās laikā pacientes vēdera priekšējā sienā veic trīs nelielus griezienus, pa kuriem ievada instrumentus, piemēram, videokameru, šķērītes. "Ja cista ir labdabīga, bieži vien to iespējams izņemt, saglabājot olnīcas funkcijas. Taču arī tad, ja cistas dēļ jāizoperē viena olnīca, lai izvairītos no vēža attīstības, pateicoties otrai, veselajai sievietes reproduktīvās spējas saglabājas," uzsver Gaļina Žižimontova.

10–30% sieviešu, kas jaunākas par 55 gadiem, slimo ar endometriozi, no tām, kuras cieš no neauglības – pat līdz 70%. Tā ir hroniska slimība, kurai raksturīga dzemdes iekšējā slāņa (endometrija) audiem līdzīgu audu augšana ārpus dzemdes. Šo audu perēkļi veidojas dažādās vēdera dobuma vietās un, reaģējot uz sievišķo hormonu darbību, piemēram, menstruāciju laikā palielinās, izraisa sāpes, diskomfortu. Norobežotu endometriozes perēkli iespējams izņemt ar laparoskopiskas operācijas palīdzību. Ja paciente vēlas bērniņu, pēc tam 4–6 mēneši jālieto medikamenti, kas iedarbojas uz hipofīzi – iekšējās sekrēcijas orgānu, kas atrodas galvas smadzenēs un regulē hormonu, tostarp arī sievišķo dzimumhormonu, darbību. Tie uz laiku izraisa mākslīgu menopauzi, un, kad slimība regresējusi, pacientei var iestāties grūtniecība.

Privātajā daudzprofilu ķirurģijas klīnikā "AIWA Clinic" strādā vairāk nekā 50 augsti kvalificētu dažādu medicīnas nozaru speciālistu un pacientiem tiek piedāvāti diagnostikas, plaša spektra ķirurģijas pakalpojumi, augstvērtīga medicīniskā aprūpe viesnīcas tipa palātās, kā arī medicīniskā rehabilitācija pēc operācijas.

Klīnikā pieejama plaša spektra ķirurģiskā ārstēšana: vispārējā ķirurģija, oftalmoloģija, ginekoloģija, uroloģija, otorinolaringoloģija, proktoloģija, traumatoloģija un ortopēdija, neiroķirurģija, bariatrijas (kuņģa samazināšanas) un pēdas ķirurģija.

Uz "AIWA Clinic" ir ērti nokļūt – tā atrodas Rīgā, Maskavas ielā 241.

Ir bezmaksas autostāvvieta.

Pierakstīties uz konsultāciju var:

20022581, 67799100;

e-pastu: info@aiwaclinic.lv vai tīmekļa vietnē aiwaclinic.lv





medicīnas iestādes kods 0100-64120

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!