Mūsu ārstēšanās paradumi. Uzticamies speciālistiem vai pašārstējamies?
Foto: Publicitātes foto

Arvien biežāk cilvēki uz aptieku atnāk tikai konsultēties – par to liecina arī "Mēness aptiekās" novērotais. Visbiežāk jeb 38% iedzīvotāju saslimstot vispirms vēršas tieši pie farmaceita. Savukārt ģimenes locekļu un internetā atrastie ārstēšanās padomi tiek izmantoti biežāk nekā ģimenes ārsta konsultācijas, liecina vasarā veiktā pētījumu aģentūras "Norstat" un Aptieku īpašnieku asociācijas aptauja. Iegūstot arvien jaunas šķautnes, pieaug farmaceita loma mūsu ikdienā – tieši farmaceits ir viszinošākais sarunas partneris, ja vajadzīga informācija par zālēm.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Zinošs, tuvu dzīvesvietai un vizītē nav jāpierakstās

Farmaceits ir viszinošākais, ja radusies nepieciešamība zināt par kādu medikamentu iedarbību, mijiedarbību ar citiem lietotajiem preparātiem, par blakusparādībām. Tā ir nozīmīga un neaizstājama informācija. "Mēness aptiekas" farmaceits Vadims Brižaņs pauž gandarījumu par to, ka uzticība farmaceitam sabiedrībā arvien pieaug: "Pasaulē ik gadu tērē miljardiem dolāru, lai novērstu nepareizi vai nepamatoti lietotu zāļu izraisītas sekas. Strādājot aptiekā, vissvarīgākais ir piedāvāt cilvēkam tieši to, kas nepieciešams, sniedzot pilnvērtīgu padomu par konkrēta medikamenta savietojamību ar citām zālēm, pareizu lietošanu, brīdinot par blakusparādībām un citām niansēm. Ir gadījumi, kad mums aptiekā prasa zāles vai uztura bagātinātājus, ko pacienti redzējuši reklamējam televīzijā vai citā medijā, vai arī ieteicis kaimiņš. Mums ir jāaprunājas un precīzi jānoskaidro, kāpēc viņam būtu nepieciešams kāds medikaments vai uztura bagātinātājs, jāizskaidro atšķirības to iedarbībā."

Ģimenes locekļi un internets ir fiziski tuvākais un ērtākais konsultāciju avots, turklāt bez maksas. Speciālisti atgādina, ka tos, kuri medicīnas informāciju atrod internetā, būtu jāmotivē doties pie farmaceita vai ģimenes ārsta. Ticamākais, ka arī viņi turpmāk izmantos tieši farmaceitu, kas ir pieejamāks. Farmaceiti ir labi izglītoti, aptieku ir Latvijā salīdzinoši daudz, lielākoties tās ir tuvu dzīvesvietai un nav jāpierakstās vizītē.

Ko noteikti vaicāt farmaceitam

  • Kādas zāles varētu lietot konkrētu simptomu gadījumā? (Farmaceits norādīs, ja vajadzīga ārsta palīdzība.)
  • Kāds ir konkrēto zāļu un to analogu nosaukums, kā tās iedarbojas (ņemot vērā cilvēka vecumu)?
  • Kā konkrēto zāļu iedarbību varētu ietekmēt pārtika un dzērieni?
  • Kādas blakusparādības šīs zāles varētu izraisīt un kā tādā gadījumā rīkoties?
  • Kā noteikta medikamenta lietošana var ietekmēt cilvēka ikdienu?
  • Kāda var būt šo zāļu mijiedarbība ar citiem vienlaikus lietotiem medikamentiem?

Jo aktuālāka pašārstēšanās, jo svarīgāka farmaceitiskā aprūpe

Pašizvēlētu bezrecepšu medikamentu lietošana vieglu slimību vai veselības profilakses nolūkos nav nekas neparasts. Pašārstēšanās ir svarīgs primārās veselības aprūpes elements, un pasaulē tā kļūst arvien populārāka. Vienlaikus būtiski ir apzināties, ka nepareiza vai neracionāla medikamentu lietošana var būt kaitīga pacienta veselībai vai pat dzīvībai.

"Jo aktuālāka kļūst pašārstēšanās, jo lielāka nozīme ir kvalitatīvai farmaceitiskajai aprūpei. Nākot uz aptieku pēc pašu izvēlēta, internetā sameklēta vai nespeciālistu ieteikta medikamenta, bieži tomēr arī farmaceitam jautā padomu par tā piemērotību un lietošanu – kādās devās un cik ilgi medikamentu lietot. Cilvēki arvien vairāk apzinās, ka farmaceita padoms palīdz reālāk novērtēt situāciju, izvēlēties atbilstošu medikamentu un pareizu tā lietošanu, lai ārstēšanās būtu droša. Svarīgi būtu šo izpratni veicināt vēl plašāk," atzīst "Mēness aptieka" farmaceits.

Pie sava ģimenes ārsta pēdējā gada laikā ne reizi nav vērsušies teju piektā daļa jeb 19% respondentu, savukārt vairums jeb 52% aptaujāto ģimenes ārsta palīdzību gada laikā izmantojuši tikai vienu vai divas reizes. "Ja līdz šim nav bijušas problēmas ar veselību, protams, ne vienmēr, lai uzveiktu vieglu saslimšanu, nepieciešams uzreiz doties pie ārsta. Būtiski ir reāli apzināties situāciju un arī nepārcensties ar medikamentu lietošanu. Farmaceitam jautājot piemērotu medikamentu, nevajadzētu noklusēt, ka jau lietojat kolēģa ieteikto preparātu un somā vēl ir arī internetā pasūtītais, jo vairāk medikamentu nenozīmē ātrāku izveseļošanos. Ietaupītais laiks un finanses, visticamākais, ir galvenais motivators, kāpēc iedzīvotāji nesteidzas ar ārsta apmeklējumu," atzīst farmaceits.

Vispieejamākais ir farmaceits

Aptaujā iegūtie dati iezīmē arī paradumu atšķirības dažādās iedzīvotāju grupās. Piemēram, sievietes pie farmaceita vēršas biežāk nekā vīrieši, savukārt vīrieši biežāk nekā sievietes vaicā ģimenes locekļu vai draugu padomu. Ārstēšanās padomus internetā visbiežāk izmanto jaunieši, savukārt pie ģimenes ārsta dodas galvenokārt seniori vecumā virs 60 gadiem. Aptauja apliecina, ka iedzīvotājiem saslimšanas gadījumā, uzsākot ārstēšanos, būtiska ir pieejamība. Farmaceits ir vispieejamākais veselības aprūpes sistēmas speciālists.

Aptauja ir reprezentatīva, un, noskaidrojot 1008 respondentu viedokli, to 2019. gada jūlijā veica pētījumu aģentūra "Norstat".

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form