Vai būs, kas ārstē, jeb – kā jaunos mediķus motivēt palikt strādāt Latvijā
Foto: Publicitātes foto

Viena no sāpīgākajām Latvijas veselības aprūpes problēmām ir arvien pieaugošs augsti kvalificētu speciālistu trūkums. Kā privātie uzņēmumi var palīdzēt valstij jauno mediķu izglītošanā? Ko par to domā topošie ārsti?

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Ir skaidrs, ka dzīvojam modernā sabiedrībā ar atvērtām robežām un darba tirgu. Tomēr arī valsts līmenī šai problēmai būtu jārod civilizētu un visiem pieņemamu risinājumu, panākot, ka liela daļa jauno mediķu paliek strādāt Latvijā. Latvija nav tik bagāta, lai par savu naudu gatavotu speciālistus visai pasaulei. Savas intereses ir jāaizstāv," uzņēmuma un kolēģu pieredzē balstīts redzējums ir Veselības centru apvienības (VCA) poliklīnikas "Aura" direktorei Anitai Kamenščikovai.

Kas būtu jāuzlabo jauno mediķu sagatavošanas procesā?

Viena no problēmām ir diezgan haotiskā rezidentūras studiju politika. Lai jaunais ārsts spētu strādāt patstāvīgi un pilnvērtīgi, seši gadi ir jāvelta medicīnas pamatstudijām, apgūstot vispārīgās profesionālās zināšanas, un pēc tam vēl vairāki gadi jāmācās rezidentūrā, lai iegūtu specializāciju. Diemžēl no valsts budžeta finansētais rezidentūras vietu skaits pēdējos gados ir ievērojami mazāks nekā pamatstudiju vietu skaits. Sanāk, ka daļai topošo speciālistu valsts sešus gadus ir apmaksājusi mācības un studenti ir cītīgi izglītojušies. Bet rezidentūrai jeb noslēguma posmam, kad mācīties palicis pavisam nedaudz, valsts pēkšņi pasaka – viss, pietiek, tagad tieciet galā paši.

Kādas ir alternatīvas?

Alternatīva ir mācīties rezidentūrā par savu naudu. Studijas nav lētas – 3000 līdz 5000 eiro gadā. Ja jāmācās ir trīs vai var būt pat seši gadi, lai iegūtu vairākas specializācijas, tad ir nepieciešamas ievērojama naudas summa. Reti kuram jaunajam cilvēkam tik liela nauda ir. Pat ja izdodas papildus studijām strādāt un kaut ko nopelnīt, vēl jau ir arī sadzīves izdevumi.

Kādi ir varianti? Ņemt studiju kredītu bankā, aizņemties naudu no tuviniekiem, meklēt atbalstītājus, kas ir gatavi mācības apmaksāt. Pēdējais variants varētu būt vispievilcīgākais, jo tad nauda atšķirībā no aizņemtās nebūs jāatdod.

Atbalstītājiem arī ir savas intereses...

Ir liela iespējamība, ka intereses sakrīt. Finansētāji ir ieinteresēti atrast labu un perspektīvu jauno speciālistu. Jaunais speciālists savukārt ir ieinteresēts atrast labu darbu perspektīvā veselības aprūpes uzņēmumā.

VCA apvieno 15 veselības centrus un klīnikas. Daudzi to pamatoti uzskata par vienu no pievilcīgākajiem darba devējiem nozarē. Ne tikai atalgojuma un dažādu bonusu dēļ. Arī tāpēc, ka VCA saviem darbiniekiem piedāvā strādāt ar mūsdienīgāko medicīnas aparatūru, sakārtotā vidē, apmaksā komandējumus un palīdz tālāk izglītoties. Taču arī tad augsti kvalificētus speciālistus gadu no gada kļūst arvien grūtāk.

VCA risinājumu ir atradusi

Risinājums ir atrasts – jauno speciālistu piesaistīšana vēl mācību procesa laikā, apmaksājot jauno speciālistu studijas rezidentūrā vai maksājot mācību stipendijas. Pēc studiju beigšanas vai jau studiju laikā šie cilvēki papildinās VCA darbinieku pulku.

Šāds risinājums ir abpusēji izdevīgs, turklāt apmaksājot mācības daļai rezidentu, savā ziņā esam palīdzējuši arī valstij, kas iegūs jaunu talantīgu speciālistu. Arī šo cilvēku izglītošanā ieguldītā valsts budžeta nauda nebūs tērēta veltīgi. Jaunajiem mediķiem līgums ar VCA ir uz pieciem gadiem, turklāt jaunie speciālisti pusi darba laika varēs strādāt arī citur – valsts klīnikās.


VCA finansē mācības 21 topošajam mediķim

Šobrīd 21 topošajam mediķiem VCA apmaksā rezidentūru vai maksā stipendiju. Rezidentūras studiju atbalsta programmu esam sākuši vien 2017. gadā. Pašlaik mums ir laba sadarbība ar Rīgas Stradiņa universitāti un Latvijas Universitāti. Ceru, ka šie un arī nākamo gadu rezidenti jau tuvākajā laikā sekmīgi papildinās VCA darbinieku pulku ar šobrīd vairāk nekā 1300 mediķu. Sadarbību ar augstskolām paplašinām un būsim arī Rīgas Stradiņa universitātes klīniskā bāze ambulatorajā medicīnā, tādējādi esot vēl tuvāki un pieejamāki jauno ārstu videi.

Irina Pupkeviča – interniste, mācās par kardiologu un lasa lekcijas

Tas, ka daudzi sešus gadus mācās un paliek vien ar diplomu, protams, nav pareizi. Budžeta vietu rezidentūrā vajadzētu vairāk, it īpaši tāpēc, ka mediķu valstī trūkst, turklāt situācija gadu no gada pasliktinās. Pateicoties cītīgajam darbam vairāku gadu garumā, vienu trīs gadu rezidentūru (internista) es mācījos par valsts budžeta līdzekļiem. Tagad vēl tikpat ilgi jāmācās par kardiologu, un šoreiz man izglītošanos apmaksā VCA.

Pati lasu lekcijas jaunajiem studentiem un strādāju vairākās darba vietās. Ir gandarījums par to, ka VCA ir atzinīgi novērtējusi manu profesionālo darbību. Domāju, ka VCA, finansējot rezidentu studijas, ir izraudzījusies ļoti veiksmīgu jauno speciālistu piesaistīšanas stratēģiju.

Pauls Sīlis būs bērnu kardiologs

Rezidentūras studiju plānošana valsts līmenī varētu būt labāka – ir specialitātes, kurās mācīties gribētāju ir daudz vairāk nekā studiju vietu, savukārt citās gluži pretēji. Piemēram, regulāri neaizpildās vietas neatliekamās palīdzības ārstu rezidentūras studijās. Ir saprotama vēlme sagatavot pēc iespējas vairāk šīs jomas speciālistu, jo ir hronisks darbinieku trūkums. Diemžēl daudzi studijas sākušie tās nepabeidz, jo darbs ir smags un vērojama rezidentu un vēlāk ārstu "izdegšana". Prasība atmaksāt izlietotos līdzekļus būtu uzlūkojama kā nevēlamas sankcijas. Ir rodams, manuprāt, efektīvāks risinājums, sniedzot šiem rezidentiem atbalstu un stimulu mācības pabeigt. Tādēļ ir apsveicami, ka VCA izvērš tālredzīgu personāla politiku, jau mācību laikā piesaistot jaunos speciālistus.

Manas rezidentūras studijas apmaksā no valsts budžeta, savukārt no VCA saņemu mācību stipendiju. Vienošanās nosaka, ka piecus gadus man vismaz pusslodze būs jāstrādā VCA. Tās ir ilglaicīgas saistības, bet tajā pašā laikā VCA ir viens no labākajiem nozares darba devējiem. Ir gandarījums, ka tas mani ir ievērojis, novērtējis un atbalsta.

Topošā otolaringoloģe Aleksandra Borovika

Nopietna problēma ir arī tā, ka no valsts budžeta apmaksātais rezidentūras vietu skaits dažās specialitātes, kur arī novērojams speciālistu trūkums, ir ļoti ierobežots. Tāpēc ir labi, ka ir privāti uzņēmumi kā VCA, kas topošajiem ārstiem var apmaksāt mācības vai sniegt finansiālu atbalstu studiju laikā.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form