Lietuvas Konstitucionālā tiesa trešdien atzina, ka Seima vēlēšanu likums, kas devis tiesības savu kandidatūru uz parlamenta deputāta amatu izvirzīt arī partijas "Kārtība un taisnīgums" līderim Rolandam Paksam, ir pretrunā ar konstitūciju.
Ar prasību izvērtēt nesen pieņemtā likuma atbilstību konstitūcijai tiesā vērsās Seima deputātu grupa.
Jau ziņots, ka Lietuvas Seims šopavasar pieņēma likuma grozījumus, kas teorētiski pavēra partijas līderim un pašreizējam Eiropas Parlamenta (EP) deputātam Paksam ceļu uz parlamentu.
Saskaņā ar agrāko Seima vēlēšanu likuma redakciju viņam tāda iespēja bija liegta līdz mūža galam. Jaunā redakcija turpretī paredz, ka persona, ko Seims impīčmenta ceļā atcēlis no amata vai anulējis tai deputāta mandātu, nevarēs kandidēt parlamenta vēlēšanās četrus gadus no šā lēmuma spēkā stāšanās brīža. Līdz ar to Paksam, kas no prezidenta amata tika atcelts pirms astoņiem gadiem, minētais noilgums jau iestājies.
Lietuvas parlaments prezidentu Paksu atcēla no amata 2004.gadā.
Impīčments bija balstīts uz viņam izvirzītajām apsūdzībām korupcijā un Lietuvas konstitūcijas pārkāpšanā. Apsūdzību vidū bija Lietuvas pilsonības piešķiršana un slepenas informācijas izpaušana viņa prezidenta vēlēšanu kampaņas galvenajam finansētājam Jurijam Borisovam.
Lietuvas tiesa gan attaisnoja Paksu divās no trim apsūdzībām. Tomēr medijos arī vēlāk izteikti pieņēmumi, ka Paksa politiskās darbības finansējumā nepārprotami dominējis Krievijas kapitāls un skandalozā Borisova personība tikai piesegusi daudz varenākus spēkus, kas vadījuši Paksu pa Lietuvas politikas kāpnēm.
Tūlīt pēc impīčmenta procedūras Seims, balstoties uz Konstitucionālās tiesas skaidrojumu, fiksēja likumā aizliegumu šādai personai jebkad turpmāk pretendēt uz parlamenta deputāta, premjerministra, valdības locekļa, tiesneša vai valsts kontroliera amatu.
Pats Pakss toreizējo impīčmenta procedūru dēvēja par politisko grupējumu sazvērestību.
Pērn Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) Lielā kolēģija atzina, ka Lietuvas likumdošanā paredzētais galīgais un negrozāmais aizliegums Paksam līdz mūža galam ieņemt parlamenta deputāta amatu ir nesamērīgs un pārkāpj Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību konvenciju. Vienlaikus gan ECT atzina par nepieņemamām Paksa sūdzības attiecībā uz pašu impīčmenta procedūru un aizliegumu vēlreiz pretendēt uz Lietuvas valsts vadītāja amatu.
Savukārt Lietuvas Konstitucionālā tiesa dažas dienas vēlāk norādīja, ka Lietuvai, lai tā varētu īstenot ECT lēmumu, būtu jāmaina sava konstitūcija.
Pēc tās atzinuma, konstitūcija "neparedz tādu iespēju", ka prezidents, kura darbību Konstitucionālā tiesa atzinusi par rupju konstitūcijas pārkāpumu un zvēresta laušanu un kuru Seims šā iemesla dēļ atcēlis no amata, "pēc kāda laika varētu tikt atzīts par zvērestu nelauzušu un konstitūciju nepārkāpušu".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
