Pirms 35 gadiem Rodēzijā vēlēšanās uzvarēja revolucionāro kaujinieku politiskā kustība "ZANU-PF", bet viens no tās dibinātājiem un līderiem Roberts Mugabe ieguva premjera krēslu, faktiski kļūstot par valsts vadītāju. Vēl pēc mēneša valsts nosaukumā tika atmests koloniālā mantojuma dotais nosaukums Rodēzija.
Tomēr Mugabes reformas bija daudz visaptverošākas, galvenokārt nostiprinot viņa paša varu. Dažu gadu laikā viņš iedibināja vienpartijas sistēmu un izveidoja speciālo uzdevumu vienību "Piektā brigāde", kuru apmācīja Ziemeļkorejas specvienība.
"Piektā brigāde" turpmāko gadu laikā veiksmīgi apkaroja Mugabes agrākos sabiedrotos - nacionālo kaujinieku grupējumu "ZAPU" -, kuri arī reiz bija karojuši pret baltādaino cilvēku valdīšanu. Tāpat specvienība vērsās pret dažādiem etnisko grupu līderiem, un tiek lēsts, ka no 1982. līdz 1985. gadam etniskajās tīrīšanās Zambijā nogalināti aptuveni 20 000 cilvēku.
Varu valstī Mugabe pilnībā pārņēma 1987. gadā, ieņemot prezidenta krēslu un faktiski kļūstot par valsts, parlamenta un nacionālo bruņoto spēku vienpersonisku vadītāju. Patlaban 91 gadu vecais diktators prezidenta amatu ieņem jau septīto termiņu pēc kārtas.
Tomēr reiz bija citādi. Piedāvājam 10 mazāk zināmus faktus par Zimbabves vadītāju:
- Mazotnē viņš pirmo izglītību ieguva pie jezuītu misionāriem, kuri koloniālisma laikā Rodēzijā (tā reiz dēvēja Zimbabvi) bija izveidojuši skolu tīklu. Viņa skolotājs bijis kāds vecs īru izcelsmes mācītājs.
- Par spīti sarežģītajai bērnībai Mugabe bijis ārkārtīgi klausīgs un disciplinēts. Mazotnē viņu pameta tēvs un līdz desmit gadu vecumam viņš pieredzēja arī abu vecāko brāļu nāvi.
- Pirms revolucionārās kustības izveidošanas viņš bija skolotājs. Šī iemesla dēļ viena no pozitīvākajām pārmaiņām, ko valsts viņa varas gados līdz ar izglītības reformām ir iemantojusi, ir augstākais rakstīt un lasītprasmes līmenis visā Āfrikā.
- Kā skolotājs viņš jaunības dienās strādājis arī Ganā, kura nesen bija ieguvusi neatkarību. Aizrauts ar pašpārvaldes idejām viņš atgriezās Rodēzijā, lai iesaistītos revolucionāru kustībā.
- Vēl labu laiku pirms Roberts Mugabe nāca pie varas viņa pirmo sievu Salliju tauta patiešām esot iemīlējusi nesavtīguma un atvērtības dēļ, palīdzot revolucionāriem. Viņu Mugabe satika Ganā.
- Drīz pēc iesaistīšanās revolucionārajā kustībā Rodēzijas valdība viņu apcietināja. Mugabes apcietinājuma laikā no malārijas mira Sallija un viņu četrus gadus vecais dēls, taču uz bērēm revolucionārs netika izlaists.
- Tomēr 10 cietumā pavadītos gadus Mugabe pavadīja lietderīgi, tālmācībā iegūstot sešas augstākās izglītības. Tostarp viņš ieguva zināšanas izglītības, ekonomikas, pārvaldes un likumdošanas jomās.
- Pēc atbrīvošanas kāda baltādaina mūķene viņam palīdzēja nokļūt Mozambikā, kur bāzējās revolucionāru kaujinieku grupējumi.
- Par spīti mistiskai dažu viņa revolūcijas laikabiedru pazušanai, kuru nāvē, visticamāk, vainojams Mugabe, viņš strauji kļuva par tautas cienītu brīvības cīnītāju.
- Drīz pēc ievēlēšanas viņš teica vēsturisku runu, kurā bija minēts arī kāds zīmīgs teikums: "Mūsu cilvēki - jauni un veci, sievietes un vīrieši, melni un balti, dzīvi un miruši - atrodas šajā jaunajā nacionālās vienotības veidojumā, kas viņus visus padara par zimbabviešiem." Šīs runas un savu sākotnējo politisko solījumu dēļ 1981. gadā Mugabe pat tika nominēts Nobela miera prēmijai, taču to nesaņēma.
