Bojā gāja 2976 cilvēki, no kuriem lielākā daļa bija civiliedzīvotāji: 246 lidmašīnu pasažieri un apkalpju locekļi, 2603 cilvēki Pasaules Tirdzniecības centra augstceltnēs Ņujorkā, 125 - Pentagona ēkā Vašingtonā.
Minūtes rit ar tūkstošiem dzīvību
Divas no nolaupītajām lidmašīnām - aviokompāniju "United Airlines" reiss Nr. 175 un "American Airlines" reiss Nr. 11 - ar aptuveni 18 minūšu intervālu ietriecās Pasaules Tirdzniecības centra "dvīņu torņos" Ņujorkā. Tie dažas stundas pēc trieciena sabruka. Bojā gāja 2 603 cilvēki, kas tobrīd atradās ēkās, tajā skaitā vairāki desmiti glābēju un policistu, kas bija ieradušies sniegt palīdzību
Trešā lidmašīna - "American Airlines" reiss Nr. 77 ietriecās Pentagona ēkā Vašingtonā, izraisot eksploziju un ugunsgrēku.
Pie Valsts departamenta ēkas Vašingtonā sprāga automašīnā ievietota bumba.
Ceturtā nolaupītā lidmašīna - aviokompānijas "United Airlines" reiss Nr. 93 tika mērķtiecīgi virzīts uz Balto Namu Vašingtonā, bet nokrita netālu no Šenksvilas pilsētiņas Pensilvānijas štatā. Tika ziņots, ka pasažieri mēģinājuši uzveikt teroristus, un tie nogāzuši laineri, taču katastrofas vieta drīzāk liecināja, ka lidmašīnu notriekuši Gaisa spēku iznīcinātāji, kuri tika pacelti gaisā pēc uzbrukumiem Ņujorkā.
Ieskaitot 19 teroristus, kopā terora aktos bojā gāja 2973 cilvēki un 24 vēl joprojām tiek uzskatīti par bezvēsts pazudušiem.
Vašingtonā tika evakuēts Baltais nams un citas valdības ēkas. Ņujorkā valdīja haoss: slēgti tilti un tuneļi, nedarbojās telefoni. ASV gaisa telpa tika pilnīgi slēgta lidojumiem. ASV bruņotajos spēkos pasludināta kaujas gatavība "Delta" (gatavība karam). Iespējamās agresijas atvairīšanai tika sagatavoti arī kodolspēki. ASV slēdza robežu ar Kanādu un Meksiku. NATO evakuēja galveno mītni Briselē. Izraēla evakuēja savas diplomātiskās pārstāvniecības ārvalstīs.
Jau nākamajā dienā ASV valdība terora aktu organizēšanā apsūdzēja Osamu bin Ladenu, uzskatot, ka, dzīvojot Afganistānā, viņš organizējis 11.septembra terora aktus, un viņa vadīto teroristu tīklu "Al Qaeda". 2011. gada 2. maijā ASV speciālo uzdevumu spēku veiktā operācijā Pakistānā bin Ladens tika nogalināts .
Aviobiļešu reģistri izstāsta patiesību
Izmeklētāji, izmantojot aviobiļešu reģistru, noskaidrojuši, ka terora aktos kopumā piedalījās 19 teroristi, tostarp 15 Saūda Arābijas, divi Apvienoto Arābu Emirātu, viens Ēģiptes un viens Libānas pilsonis.
Par uzbrukumu organizēšanu apsūdzēti un arestēti vairāki teroristu grupējuma dalībnieki. Galvenais organizētājs Halids Šeihs Muhameds, kurš tika arestēts Pakistānā 2003. gada 1. martā, ir ieslodzīts Gvantanamo cietumā. Kopā ar viņu apsūdzēti un ieslodzījumā atrodas jemenietis Ramzi bin Šibhs, kurš it kā bijis uzbrukumu koordinators, taču nav varējis iegūt ASV vīzu un akcijā nav piedalījies, Saūda Arābijas iedzīvotājs Mustafa Ahmeds Havzavi, kurš bijis viens no diviem terora akta finansētājiem, un Halida Šeiha radinieks Ali Abdel Azizs Ali.
Pasaule saliedējas ap ASV
Jau dažas minūtes pēc trieciena Pasaules Tirdzniecības centrā Ņujorkā ASV prezidents Džordžs Bušs paziņoja: "Mēs atradīsim tos, kas to izdarīja [..] Mēs viņiem liksim bēgt un sauksim pie atbildības." Tobrīd 85% amerikāņu atbalstīja domu dot triecienu valstij, kas sniedz teroristiem patvērumu. ASV Kongresa Pārstāvju palāta ar lielu balsu vairākumu atbalstīja Senāta rezolūciju, kas prezidentam piešķir pilnvaras "piemērot spēku, lai atrastu un sodītu terora aktu rīkotājus". Džordžs Bušs nevilcinājās mobilizēt 50 000 rezervistu, bet prezidenta reitings, kas pirms 11.septembra bija zem 50% robežas, divās nedēļās pacēlās līdz 90% atbalstītāju, sasniedzot rekordu ASV vēsturē.
NATO sabiedrotie aktivizēja alianses Statūtu 5. pantu, kas nosaka, ka uzbrukums vienai dalībvalstij ir uztverams kā uzbrukums visai aliansei.
Persijas līča sadarbības padomes dalībvalstis - Bahreina, Kuveita, Omāna, Saūda Arābija un Apvienotie Arābu Emirāti - 16. septembrī paziņoja, ka gatavas aktīvi atbalstīt Vašingtonu cīņā pret terorismu.
2001. gada septembra beigās sākās starptautisko spēku koalīcijas iebrukums Afganistānā un tika gāzts bin Ladenu aizstāvējušais talibu režīms. Karadarbība rit vēl šobaltdien, un ir tikai teorētiski noteikts, ka Afganistānas valdība pati gādās par drošību no 2014. gada.
Traģēdijas cena: dzīvības un neiecietība
ASV sabiedrībai "dvīņu torņi" bija viens no valsts simboliem. To sagraušana ievērojami mainīja amerikāņu skatījumu uz pasauli, iznīcinot līdzšinējos priekšstatus par šīs lielvaras varenību un neievainojamību. Pēc šī terora akta amerikāņi pat sāka simbolisku laika skaitīšanu: pirms un pēc 11. septembra. Lai finansētu "karu pret terorismu", ASV nodokļu maksātāji piekrita ievērojami palielināt militāros izdevumus.
Tika pieņemts tā dēvētais "Patriotu akts", kas deva lielas pilnvaras drošības dienestiem iejaukties pilsoņu privātajā dzīvē, ja radās aizdomas par viņu saistību ar terorismu. Izmeklēšanā pēc 11.septembra notikumiem noskaidrojās, ka ASV izlūkdienestiem un pirmām kārtām CIP bija informācija par uzbrukumu gatavošanu, taču sliktās dienestu koordinācijas dēļ neviens necēla trauksmi.
ASV amatpersonas informē, ka pasaulē kopš 11. septembra apcietināts vairāk nekā 4000 cilvēku, kuri tiek turēti aizdomās par terorismu.
Šie notikumi kalpoja par galveno pavērsiena punktu Rietumu pretterorisma politikas attīstībā un dažādu valstu un starptautisko organizāciju darbībā. Turpmākajos gados, pamatojoties uz terorisma apkarošanu, ASV vadītā koalīcija veica militārus iebrukumus Afganistānā un 2003.gadā Irākā. Lidostās tika ieviestas papildu kontroles un ierobežojumi.
Irākas karu ASV pamatspēkiem izdevās beigt ar 4000 kritušajiem. Kaujas brigādes tika izvestas 2010. gadā, bet instruktoru un apsargu statusā Irākā arvien ir aptuveni 50 000 ASV militārpersonu .
Līdzīgi terora akti tika veikti arī Eiropā: 2004.gada 11.martā Madridē un 2005.gada 7.jūlijā Londonā .
Pēc šiem terora aktiem attieksme pret musulmaņu imigrantiem ir kļuvusi neiecietīgāka ne tikai ASV, bet arī citās pasaules valstīs. Tā, piemēram, pērn, atzīmējot traģisko gadadienu, kāds ASV garīdznieks demonstratīvi sadedzināja Korānu.
ASV prezidents Baraks Obama vairakkārt paziņojis, ka ASV karo nevis ar islāmu, bet gan ar "Al Qaeda", kas izkropļo šo reliģiju.
11.septembra terora akti 21.gadsimtu ievirzīja terorisma ļaunuma zīmē. Pirmais, kas piesaista uzmanību saistībā ar šo skumjo gadadienu, ir fakts - kad mēs šodien runājam par ASV, mēs runājam jau par citu valsti, raksta laikraksta "El Pais" apskatnieks Žans Marī Kolombani.
Vēl 2001.gadā pasaulē valdīja eiforija par amerikāņu "hiperlielvaru", kas vada pasaules ekonomiku pēc PSRS sabrukuma, bet 2011.gadā visiem jau ir skaidri redzams ASV vājums. "Amerikāņu ekonomika ir ne tikai zaudējusi savu statusu, bet tā uzskatāma arī par pašreizējās krīzes vājāko posmu. Tagad - pēc desmit gadiem - nākas konstatēt, ka ne tikai "Al Qaeda" ir vājinājusi ASV, bet arī pati ASV rada sev problēmas, ļaujoties alkatībai un pilnīgam neregulētas un bezatbildīgas finanšu sistēmas vājprātam," uzskata autors.
Laikraksts vērš uzmanību uz vēl vienu ASV kļūdu, kas lielā mērā saistīta ar pašreizējo krīzi. Tā vietā, lai koncentrētos uz talibu bāžu iznīcināšanu Afganistānā un pievērstu uzmanību citam terorisma centram - Pakistānai, Džordžs Bušs nolēma iebrukt Irākā, samelodams par masu iznīcināšanas ieročiem. Tā cena ir milzīgs antiamerikānisma vilnis, kas savukārt rada prātam neaptveramas perspektīvas jaunu teroristu vervēšanā, raksta "El Pais".
ASV no šī konflikta ir izgājusi vājināta gan morāli, gan ekonomiski; nav šaubu, ka milzīgais valsts parāds saistīts ar pēdējo gadu militārajām operācijām, uzsver autors. Tiesa, Barakam Obamam daļēji izdevies reabilitēt amerikāņu mītu, taču pašlaik viņš ir iestidzis cīņā ar krīzi, kas viņu piespiedusi stratēģiski atkāpties. Operācija Lībijā parādīja, ka ASV nākotnē uzņemsies aizvien mazākas militārās saistības Eiropā un tās pierobežā.
Tas pamato nepieciešamību izveidot Eiropas drošības sistēmu, pārliecināts Kolombani. Tajā pašā laikā izkļūšanai no krīzes nepieciešams, lai visas G20 valstis vienotos par tirgus regulēšanu.
"Ir virkne institūtu un spekulantu, kuri dara visu iespējamo, lai iznīcinātu eiro, kas apdraud dolāra virsvadību. Izmantojot vājo dolāra politiku, ASV pašreiz rīkojas tāpat kā deviņdesmitajos gados attiecībā pret Japānu un jenu. Vai mēs spēsim izbēgt no lamatām, no kurām Japāna 20 gadu laikā tā arī nav spējusi izkļūt, ir atkarīgs tikai no mums - eiropiešiem," uzsver raksta autors.
Kā novērst 11.septembra atkārtošanos
"Vai mūs vairs neapdraud globālais terorisms?" savā rakstā laikrakstā "The New York Times" jautā Interpola ģenerālsekretārs Ronalds Noubls. "Laiks, kas pagājis kopš šokējošā 11.septembra terorakta notikumiem, koncentrētais starptautiskais spiediens uz "Al Qaeda", teroristu mācību nometņu Afganistānā iznīcināšana un Osamas bin Ladena nāve kardināli mainīja to draudu raksturu, ar kuriem mums jāsaskaras," viņš raksta.
Pēc 11.septembra varas iestādes koncentrējās uz "Al Qaeda" un ārvalstu izcelsmes teroristiem. Savukārt šodien uzmanības centrā ir briesmas, kas saistītas ar ārvalstu noziedzniekiem kopumā, konkrēti - ar kibernoziedzniekiem un drošības jautājumiem, raksta Noubls, atsaucoties uz savu pieredzi, kas gūta, viesojoties 150 pasaules valstīs.
"Kā aizsargāties pret "Al Qaeda" un nopietnas noziedzības draudiem?" jautā autors.
"Cilvēku fiziskās un virtuālās mobilitātes augstais līmenis ir draudi drošībai. Tāpēc sistemātisks robežu šķērsotāju pasu un vārdu skrīnings būtu jāvirza kā prioritārais uzdevums," iesaka autors.
Lai cik tas nebūtu pārsteidzoši, pat šodien - 10 gadus pēc 11.septembra notikumiem - varas iestādes pieļauj, ka katram otrajam robežas šķērsotājam - starptautisko aviokompāniju pasažierim netiek pārbaudīts, vai viņa dokumenti nefigurē nozagto vai nozaudēto dokumentu reģistrā. "Bet visi pierādījumi liecina: teroristi cenšas no ceļošanas gūt maksimālu labumu, bieži mēģinot savu vārdu un pagātni paslēpt aiz svešiem vārdiem un viltotiem dokumentiem," teikts rakstā.
Nepietiekams ceļotāju skrīnings ir acīmredzama vieglprātība drošības jautājumos. "Pašlaik mazāk kā 25% valstu sistemātiski pārbauda pases Interpola datu bāzē. Tajā atrodas dati par 30 miljoniem nozaudētu vai nozagtu dokumentu," uzsver autors.
Cita problēma - rekordlielā migrācija. Noubls uzskata, ka migrantiem būtu jāizsniedz biometriskās pases, kuras iespējams ātri salīdzināt ar ierakstiem Interpola datu bāzē ikvienā valstī, ikvienā brīdī un ikvienā vietā. "Pārbaude pirms pastāvīgās uzturēšanās atļaujas izsniegšanas vai darba atļaujas izsniegšanas nodrošinātu pietiekamu migrantu kustību un vienlaicīgi stiprinātu valsts drošību," teikts rakstā.
Tajā pašā laikā internets ir nomainījis Afganistānu, kļūdams par teroristu mācību nometni, apgalvo autors. Kibertelpa var kļūt par teroristu ieroci un mērķi. "Joprojām nav pieņemti nopietni mēri, lai valstis sagatavotu cīņai ar šo nākotnes globālo draudu," raksta autors. Tāpēc 188 Interpola dalībvalstis vienbalsīgi atbalstīja speciālā globālā kompleksa izveidi Singapūrā.
"10 gadu laikā kopš 11.septembra ir daudz darīts drošības labā, tajā pašā laikā - pārāk maz, lai apgalvotu, ka esam neuzvarami cīņā ar globālo teroru un noziedzniecību," rezumē autors, aicinot rīkoties nekavējoties.
Pašreiz - pēc bin Ladena nogalināšanas - "Al Qaeda" vadība ir koncentrējusies Afganistānas - Pakistānas pierobežā Aimana az Zavahiri vadībā un atrodas pastāvīgā ASV bezpilotu lidaparātu uzmanības lokā. Līdz ar to tā vairs netiek uzskatīta par Rietumu galveno draudu. Krietni lielāku bīstamību rada "Al Qaeda" filiāles visā pasaulē, galvenokārt Arābijas pussalā, Magribā un Āfrikā kopumā, kur tās, pēc ekspertu vārdiem, "saplūst ar organizēto noziedzību un visa iespējamā kontrabandu", raksta "Le Figaro".
Jaunā situācija ir piespiedusi teroristus mainīt taktiku: ja bin Ladens sapņoja par masveida 11.septembrim līdzīgu teroraktu atkārtošanu, tad tagad naudas trūkums teroristus piespiež priekšroku dot teroristu - pašnāvnieku atsevišķiem uzbrukumiem, indes rūpniecības attīstībai, kā arī ķīlnieku sagrābšanai.
Par visbīstamāko, īpaši amerikāņiem, teroristu filiāli tiek uzskatīta "Al Qaeda" Arābijas pussalā (AQAP) - gan vēsturiski, gan ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ," raksta laikraksts. Jemena, kas uzskatāma par bin Ladena senču zemi, kļuvusi par "otru Afganistānu" ar savām alām, kur noslēpties, un plaukstošu cilšu iekārtu.
Pēdējo gadu laikā AQAP bija ieplānojusi divus neizdevušos teroraktus amerikāņu pilsētās un iedvesmojusi musulmaņu izcelsmes amerikāņu kareivi 13 biedru slepkavībai. AQAP plāno arī uzsākt ricīna indes ražošanu, kā arī organizēt mazāka mēroga teroraktus, lai radītu paniku amerikāņu sabiedrībā, liekot noasiņot amerikāņu ekonomikai, kas spiesta aviācijas drošībai tērēt aizvien lielākus resursus.
Savu plānu īstenošanā AQAP iecerējusi izmantot interneta žurnālu "Inspire" angļu valodā, kā arī kontaktus ar grupējumu "Šabab" Somālijā, kur sabrauc jaunie džihadisti no Eiropas un ASV. Rietumu pasaule ir satraukusies arī par AQAP iespējamo apvienošanos ar Adenas līča pirātiem.
"Ja Irākā "Al Qaeda" tika vājināta, lielā mērā, pateicoties cilšu atbalstam, tad Āfrikā situācija ir pretēja. ""Al Qaeda" islāma Magribā" barojas uz bandītisma rēķina, dzīvo no izpirkumu maksām par ķīlnieku atbrīvošanu ar šaujamieročiem un raķetēm, kas iegūtas pulkveža Kadafi noliktavās," raksta laikraksts. Savukārt Nigērijas ziemeļaustrumos valda mežonīga fundamentālistu sekta "Boko Haram", kas noliedz ne tikai kristīgās vērtības, bet arī visu rietumniecisko un attīstās uz Nigērijas valsts sabrukuma rēķina," raksta "Le Figaro".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
