23 gadus vecais Menings, kurš tiek turēts ieslodzījumā vieninieka kamerā Jūras kājnieku korpusa bāzē Virdžīnijas štata Kvantiko pilsētā, tiks pārvests uz armijas cietumu Kanzasas štatā.
Par Meninga gaidāmo pārvešanu ir paziņots pēc tam, kad Meninga ieslodzījuma apstākļi tika asi kritizēti.
Starptautiskā cilvēktiesību organizācija "Amnesty International" šogad paziņoja, ka Menings kopš pagājušā gada jūlija 23 stundas diennaktī tiek turēts vieninieka kamerā bez spilvena, palagiem un personīgām mantām, kā arī tiek piespiests gulēt kails.
Bažas par Velsā dzimušā Meninga ieslodzījuma apstākļiem pauda arī Amerikas Pilsonisko brīvību savienība un Lielbritānija.
ANO īpašais pārstāvis spīdzināšanas gadījumos Huans Mendess pagājušajā nedēļā paziņoja, ka ASV amatpersonas bloķējušas viņa pieprasījumus atļaut tikšanos ar Meningu, lai noskaidrotu, kāda bijusi izturēšanās pret viņu ieslodzījumā.
Pentagona padomnieks Dže Džonsons preses konferencē paziņoja, ka Menings tiks pārvests uz pirmstiesas cietumu Kanzasas štata Līvenvērtas pilsētā, kurš darbojas kopš šī gada janvāra un ir labāk piemērots ilgtermiņa pirmstiesas ieslodzījumam nekā cietums Jūras kājnieku korpusa Kvantiko bāzē.
Džonsons sacīja, ka pārvešana uz citu cietumu nav jāuzskata par saistītu ar pašreizējo Meninga ieslodzījuma apstākļu kritiku.
ASV Valsts departamenta preses sekretārs Filips Kraulijs martā atkāpās no amata divas dienas pēc tam, kad bija kritizējis Pentagona izturēšanos pret Meningu, raksturojot to kā "smieklīgu, neproduktīvu un muļķīgu".
Meninga atbalstītāji, advokāti un cilvēktiesību organizācijas ir protestējuši pret viņa ieslodzījuma apstākļiem un uzsvēruši, ka viņam noteiktais maksimālas drošības režīms ir pārāk nehumāns cilvēkam, kurš vēl nav atzīts par vainīgu kādā noziegumā.
Meningam izvirzītajās apsūdzībās nav tieši pieminēta "WikiLeaks", tomēr tajās teikts, ka Menings tiek apsūdzēts par to, ka nelikumīgi lejupielādējis simtiem tūkstošu valdības dokumentu un izraisījis to publicēšanu internetā. Jaunās martā izvirzītās apsūdzībās teikts, ka Menings esot zinājis to, ka "internetā publicēti izlūkošanas dati ir pieejami ienaidniekam".
"WikiLeaks" pērn izpelnījās starptautisku uzmanību, publiskojot desmitiem tūkstošu slepenu ASV militāro dokumentu par karadarbību Afganistānā un Irākā. 28.novembrī tā sāka publiskot vairāk nekā 250 tūkstošus ASV vēstniecību ziņojumu.
"WikiLeaks" dibinātājs un vadītājs Džuljens Esanžs decembrī noliedza, ka viņš vai viņa organizācija būtu mudinājuši Meningu lejupielādēt slepenus ASV bruņoto spēku un Valsts departamenta dokumentus no valdības datorsistēmas vai palīdzējuši viņam to izdarīt.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
