Foto: LETA

NATO dalībvalstis no Austrumeiropas novembrī rīkos samitu, lai apvienotu spēkus lielāku drošības garantiju iegūšanai savam reģionam, pirmdien pavēstījis jaunā Polijas prezidenta Andžeja Dudas kancelejas valsts sekretārs Kšištofs Ščerskis.

Ščerskis kārtējo reizi mudināja palielināt NATO militāro klātbūtni Polijā, lai atturētu Krieviju no jebkāda veida agresijas.

Polija un Baltijas valstis, reaģējot uz Krievijas agresiju pret Ukrainu, jau labu laiku pieprasa, lai to teritorijās tiktu pastāvīgi izvietotas NATO vienības, nostiprinot alianses austrumu flangu.

Taču Vācija un vairākas citas NATO dalībvalstis, bažījoties par Maskavas reakciju, pretojas šīm prasībām, tā vietā piedāvājot intensificēt kopīgos militāros manevrus, uz Austrumeiropas valstīm nosūtot vienības, kas tur uzturas tikai rotācijas kārtībā.

Berlīne piesauc 1997.gada līgumu starp Krieviju un NATO, kurā noteikts, ka "pašreizējā un paredzamajā drošības situācijā" alianse atturēsies no pastāvīgu bāzu ierīkošanas jaunajās dalībvalstīs.

Taču Varšava norāda, ka Krievijas iebrukums Ukrainā ir pilnībā mainījis drošības situāciju.

Arī jaunais Polijas prezidents, kas amatā stājās augusta sākumā, vairākkārt ir pieprasījis nodrošināt pastāvīgu NATO vienību klātbūtni savā valstī, jo Krievija no Kaļiņingradas anklāva var strauji izvērst savus spēkus uzbrukumam Polijai.

3. un 4.novembrī Bukarestē gaidāmajā samitā piedalīsies trīs Baltijas valstis, Polija, Čehija, Slovākija, Ungārija, Bulgārija un Rumānija, pavēstīja Ščerskis.

Kā ziņots, Duda savā pirmajā ārvalstu vizītē dosies uz Igauniju, sākot kampaņu, kuras mērķis ir panākt lielāka NATO kontingenta izvietošanu reģionā.

Duda Igauniju apmeklēs 23.augustā, kad apritēs kārtējā gadskārta kopš bēdīgi slavenā Molotova-Ribentroba pakta, kas ievadīja Otro pasaules karu un noveda pie Polijas, kā arī Baltijas valstu neatkarības iznīcināšanas.

"Sava lieluma, kā arī ekonomiskā un militārā potenciāla dēļ Polija vēlas uzņemties vienotas frontes veidošanu reģionā, piemēram, jautājumā par NATO armiju pastāvīgo klātbūtni, un šī vizīte iezīmē šī procesa sākumu," aģentūrai "Reuters" pirmdien norādīja augsta ranga avots Polijas valdības aprindās. "Prezidents vēlas parādīt, ka Polija stāv roku rokā ne tikai ar mūsu spēcīgākajiem partneriem, bet arī ar tiem, kam varētu būt vajadzīgs mūsu atbalsts."

Drīz pēc viesošanās Igaunijā Duda gatavojas doties uz Vāciju, cenšoties mīkstināt Berlīnes pašreizējo nostāju.

Vēl šogad Polijas prezidents iecerējis otru Vācijas apmeklējumu, lai gan poļu konservatīvie, kas vēlēšanās atbalstīja Dudas kandidatūru, tradicionāli bijuši atturīgi attiecībās ar Berlīni.

Arī Ščerskis uzsvēra, ka Varšava vēlas uzturēt ciešas attiecības ar savu ietekmīgo kaimiņvalsti. Tomēr vienlaikus Polija centīsies vairot arī pati savu ietekmi, stiprinot sadarbību ar citām Austrumeiropas valstīm.

"Mēs joprojām esam pārliecināti, ka Polijas spēks izriet no reģiona spēka," uzsvēra Ščerskis.

Prezidenta līdzstrādnieki cer, ka Polijas aicinājumi palielināt sabiedroto militāro klātbūtni tās teritorijā nesīs augļus nākamā gada NATO samitā, kas notiks Varšavā. "Konsensam NATO ir lielākā mērā jāatspoguļo Polijas viedoklis," norādīja Ščerskis.

Sava pilnvaru termiņa pirmā mēneša laikā Duda iecerējis apmeklēt arī Londonu un Ņujorku, kā arī Ķīnu. Viņš varētu apmeklēt arī Parīzi un Briseli, kā arī atrast laiku, lai tiktos ar Ukrainas prezidentu Petro Porošenko.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!