Koalīcija izveidota sešpusējās sarunās. Tai vēl jāiztur uzticības balsojums parlamentā, lai di Rupo valdības vadītāja statusā varētu apmeklēt Eiropas Savienības galotņu tikšanos ceturtdien 8. decembrī.
Jau vēstīts, ka Beļģija pavasarī kļuva par vienīgo valsti pasaulē, kas pavadīja gadu bez valdības, par ko arī iekļuva Ginesa rekordu grāmatā, ziņo TV kanāls "Vesti".
Beļģijas iepriekšējā premjera Iva Letrēma valdība demisionēja 2010. gadā, oficiāli demisija apstiprināta 24.aprīlī, un kopš tā laika lielākās partijas nespēja rast kompromisu valsts kopienu domstarpībās un izveidot valdību.
Beļģijas politiska krīze sakās vēl 2007.gadā, un kopš tā laika valstī nomainījās četras valdības, un kopsummā pārejas periodi, kuros valstī nebija valdības, ilga aptuveni divus gadus.
Krīzes pamatā ir asas domstarpības starp plaukstošo flāmu apdzīvoto Flandriju un mazāk veiksmīgo franču valodā runājošo Valoniju. Flandrija cenšas panākt maksimālo Beļģijas decentralizāciju, kas ļautu šim reģionam pašam lemt par savu iekasēto nodokļu izmantošanu, neatvēlot Valonijai trešdaļu no ieņēmumiem. Tāpat starp flāmiem un valoņiem pastāv nacionālas un kultūras atšķirības.
Krīzes rezultātā pērn pēc valdības demisijas jūnijā notika ārkārtas parlamenta vēlēšanas, kurās Flandrijā negaidīti un ar lielo pārsvaru uzvarēja nacionālistiski nosakņota partija "Jaunā flāmu alianse", kas tikai pastiprināja spriedzi valstī.
Sarunas par koalīcijas izveidi līdz šim neizkustējās no nulles punkta, un saskaņā ar valsts konstitūciju un karaļa Alberta II mandātu darbu "neatliekamo lietu režīmā" turpina demisionējušā premjera Letrēma komanda.
Lai gan Letrēms ir tikai valdības vadītāja pienākumu izpildītājs, viņš veiksmīgi vadīja Beļģijas prezidentūru ES, izveidoja 2011.gada budžeta projektu, un viņa komanda pieņēma lēmumu par Beļģijas dalību starptautiskajā misijā Lībijā, vēsta "Ita Tass".