Breivīka galvenais advokāts Geirs Lipestāds savā noslēguma runā Oslo tiesā uzstāja, ka viņa klients ir politiskais ekstrēmists, lai gan dienu iepriekš prokuratūra pieprasīja viņam piespriest obligāto ārstēšanos psihiatriskajā klīnikā.
Viņa rīcība "bija balstīta uz ekstrēmismu", nevis psihiskiem maldiem vai nekontrolējamu vēlmi pēc vardarbības, tiesai teica advokāts, aicinot Breivīkam piespriest "iespējami maigāko" sodu.
Lai gan nav iespējas, ka 33 gadus veco Bēringu-Breivīku varētu atbrīvot, viņa advokātiem tas formāli ir jālūdz, jo apsūdzētais nav atzinis savu vainu nozieguma pastrādāšanā, lai gan ir atzinis, ka uzbrukumu veica, uzsverot, ka neko krimināli sodāmu nav darījis.
Divas stundas garajā noslēguma runā argumentējot, kādēļ viņa klients uzskatāms par pieskaitāmu un jānosūta uz cietumu, nevis psihiatrisko klīniku, kā to pieprasa prokuratūra, Lipestāds tomēr izvairīgi lūdza sava klienta attaisnošanu.
Viņš saminstinājās, noslēdzot savu runu, sakot, ka aizstāvība vēlas vien, lai "Andersu Bēringu Breiviku soda iespējami maigākajā veidā".
Kad tiesas priekšsēdētāja Venke Elīsabete Arntsena pārjautāja, vai tas nozīmē, ka viņš vēlas prasīt apsūdzētā attaisnošanu, advokāts vispirms teica, ka nē, bet pēc tam, kad pats Breiviks sāka runāt, ka viņam nebija citas izvēles, kā vien veikt uzbrukumu, advokāts atteica, ka "tā ir attaisnošana. Tieši tā".
Lipestāds piektdien tiesai, komentējot prokuratūras pieprasīto piespiedu ārstēšanu, teica, ka ievietot psihiatriskajā klīnikā "veselu cilvēku ir tikpat slikti kā neārstēt slimu cilvēku".
Savukārt gadījumā, ja tiesa izlems Breiviku nenosūtīt uz garīgās veselības aprūpes iestādi, prokuratūra ceturtdien pieprasīja viņam piespriest maksimālo iespējamo sodu - 21 gadu cietumā, ko var pagarināt, ja tiks uzskatīts, ka viņš apdraud sabiedrību. Prokuratūra savu lēmumu argumentēja ar to, ka nav rasti droši pierādījumi tam, ka apsūdzētais ir garīgi slims.
Breiviks, kas iepriekš bija norādījis, ka vēlas, lai tiesa viņu atzīst par garīgi veselu, lai viņa ideoloģija netiktu uzskatīta par slima cilvēka izdomājumiem, par prokurora prasību izskatījās aizkaitināts.
Tiesas prāva sākās 16.aprīlī, un tās galvenais uzdevums ir noskaidrot, vai Breiviks ir atzīstams par krimināli psihiski veselu un saucamu pie atbildības.
Jaunā psihiatriskajā ekspertīzē, kuras rezultāti tika publiskoti 10.aprīlī, konstatēts, ka labējais ekstrēmists ir garīgi pieskaitāms, lai gan iepriekš veiktajā psihiatriskajā ekspertīzē Bērings-Breivīks tika atzīts par garīgi nepieskaitāmu, kas nozīmēja, ka viņam nevarētu piespriest cietumsodu, bet gan ārstēšanos psihiatriskajā slimnīcā.
Lēmumu par Breivika pieskaitāmību un spēju atbildēt par savu rīcību pieņems tiesnesis.
Gaidāms, ka Oslo tiesa spriedumu nolasīs 20.jūlijā vai 24.augustā.
Breiviks pērn 22.jūlijā sarīkoja divus teroraktus. Ekstrēmists atzīst, ka sarīkoja sprādzienu valdības kvartālā galvaspilsētā Oslo, kurā gāja bojā astoņi un ievainoti vairāki cilvēki, bet vēlāk, pārģērbies par policistu, sarīkoja apšaudi valdošās Darba partijas jaunatnes nometnē Tīrifjordena ezera Utejas salā, kur viņš nogalināja 69 cilvēkus. Tomēr viņš neatzīst, ka ir pastrādājis ko krimināli sodāmu, apgalvojot, ka uzbrukumi bijuši "preventīvs pasākums", lai pasargātu Eiropu no "musulmaņu invāzijas".
Breiviks ir apsūdzēts par terorakta un apzinātu slepkavību īstenošanu. Maksimālais sods, kas draud par šādām apsūdzībām, ir līdz pat 21 gadu ilgs ieslodzījums, un šo termiņu var pagarināt.