"Šis samits eiro glābšanai kļūs par pēdējo, jo vairāk tādas iespējas nebūs," ceturtdien pirms došanās uz samitu paziņoja Sarkozī.
Šis ir 15.ES valstu līderu samits kopš Eiropas parādu krīzes sākuma 2009.gada decembrī. Tas, iespējams, būs vissarežģītākais Eiropas vēsturē, jo 27 valstu vadītājiem būs jāvienojas par Francijas un Vācijas piedāvāto Eiropas Savienības federalizācijas plānu eiro glābšanai. Kā ārvalstu medijos norāda analītiķi, ja samits izgāzīsies, sekas var būt neparedzamas, tostarp ES izjukšana.
Dokumentā, ko Eiropas līderiem piedāvā Francija un Vācija, runāts par "ciešu savienību izaugsmei un stabilitātei". Tas paredz daudz lielāku valstu integrāciju, nodokļu, budžeta un sociālās politikas harmonizēšanu, ES institūciju kontroli pār nacionālo budžetu veidošanu un soda sankcijas valstīm, kas pārkāpj fiskālos noteikumus. Kā norāda eksperti, faktiski tas nozīmē Eiropas superlielvalsts izveidošanu, taču tas ir vienīgais veids, kā glābt eiro.
Merkeles – Sarkozī plānu neatbalsta ES valstis, kas neietilpst eiro zonā, galvenokārt Lielbritānija un Zviedrija, jo tas nozīmē ievērojamu valstu suverenitātes zaudējumu un daļas valstu valdību un parlamentu funkciju nodošanu Briselei.
Pirmo reizi Eiropas pēckara vēsturē samitā galveno vijoli spēlēs Vācija. Lai gan Eiropas Savienībai ir prezidents, bet tās prezidējošā valsts ir Polija, taču tieši Vācija ar Francijas atbalstu nosaka samita dienas kārtību un piedāvā risinājumus.
Politikas analītiķi atzīmē, ka Vācijas kanclere Angela Merkele, virzot šo iniciatīvu, uzņemas lielu iekšpolitisko risku, jo gadījumā, ja Vācijas – Francijas priekšlikums tiks atbalstīts, lielākais eiro zonas glābšanas slogs gulsies tieši uz Vācijas nodokļu maksātāju pleciem.
Tāpēc Vācijai ir principiāli svarīgi panākt visu 27 Eiropas Savienības valstu piekrišanu, savukārt Francijai galvenais ir aizsargāt eiro un tā būtu apmierināta arī tad, ja Stabilitātes un izaugsmes savienības plānu atbalstītu tikai 17 eiro zonas valstis.