Francijas vēstnieks Žils Tibo paziņoja mikroblogu vietnē "Twitter", ka pučistu sagūstītais Burkinafaso pagaidu prezidents Mišels Kafando ir atbrīvots no mājas aresta un atrodas "Francijas [vēstnieka] rezidencē".
Visas armijas vienības, kas pirmdien tika mobilizētas gājienam uz galvaspilsētu, to sasniedza otrdienas naktī, pavēstīja Burkinafaso policijas vadītāja vietnieks pulkvedis Seržs Alēns Vedraogo.
"Mums tagad jānodrošina [puča līderu] padošanās bez apšaudes vai asinsizliešanas," viņš piebilda.
Jau ziņots, ka prezidenta apsardzes pulka RSP karavīri, kas bija lojāli gāztajam Burkinafaso prezidentam Blēzam Kompaorem, 16. septembrī sagūstīja Kafando, premjerministru Īzāku Zidu un divus ministrus.
Pučisti 17. septembrī paziņoja, ka ir "atlaiduši" valsts politiskās institūcijas un organizēs "iekļaujošas vēlēšanas". Viņi arī paziņoja, ka par prezidentu ir iecelts Kompaores sabiedrotais ģenerālis Žilbērs Djendere.
Pučs izprovocēja protestus, kuros gāja bojā vismaz 10 cilvēku un tika ievainoti vairāk nekā 100. Tas notika pirms oktobrī paredzētām prezidenta un parlamenta vēlēšanām.
Burkinafaso armijas vadītāji pirmdien paziņoja, ka puča līderiem jānoliek ieroči. Armijas vienības no lauku provincēm sāka gājienu uz galvaspilsētu, un iedzīvotāji gājiena maršrutā tās sagaidīja ar gavilēm.
Francijas prezidents Fransuā Olands pieprasīja "visiem pučā iesaistītajiem nekavējoties nolikt ieročus un nodot varu likumīgajām iestādēm, vai rēķināties ar sekām". Līdzīgu aicinājumu izteica Nigēras un Čadas prezidenti.
Rietumāfrikas valstu ekonomiskās kopienas (ECOWAS) vadītājs Senegālas prezidents Makijs Salls pēc šī puča kļuva par vidutāju un svētdien nāca klajā ar 12 punktu plānu krīzes izbeigšanai.
ECOWAS plāns paredz sarīkot prezidenta un parlamenta vēlēšanas ne vēlāk par 22.novembri, kā arī atļaut tajās piedalīties kandidātiem, kas atbalsta Kompaori.
Plāns arī paredz amnestiju pučistiem, un šis priekšlikums izraisija plašu iedzīvotāju sašutumu Vagadugu ielās.
Djendere pirmdien paziņoja, ka ievēros ECOWAS priekšlikumu un nodos varu.
Kompaore tika gāzts pērnā gada oktobrī un aizbēga trimdā uz Kotdivuāru pēc tautas sacelšanās, kas bija vērsta pret viņa mēģinājumu paildzināt savu palikšanu prezidenta amatā, kurā viņš bija 27 gadus.
Pērn novembrī tika izveidota pārejas laika valdība Īzāka Zida vadībā un par pārejas laika prezidentu tika iecelts karjeras diplomāts Mišels Kafando, lai pārvaldītu valsti līdz prezidenta un parlamenta vēlēšanām, kuru pirmā kārta paredzēta 11.oktobrī.
