Karaliene apciemo Ziemeļīriju par godu savas valdīšanas 60 gadu jubilejai. Dienu pirms karalienes ierašanās Belfāstas centrā sapulcējās aptuveni 100 jauniešu, kuri ar huligāniskām darbībām izrādīja savu nepatiku pret monarha vizīti. Notikuma vietā ieradušos policistus protestētāji apmētāja ar degmaisījuma pudelēm, petardēm un krāsvielu maisiņiem. Vairāki kārtības traucētāji ir arestēti, vēsta aģentūra "RIA Novosti".
Savukārt Belfāstas apkārtnē, uz kāda kalna vietējais iedzīvotājs uzstādījis milzīgu Īrijas karogu, protestējot pret Elizabetes II vizīti. Viņam uzbrukuši vairāki Ziemeļīrijas atrašanās Lielbritānijas sastāvā atbalstītāji, kā rezultātā karoga uzstādītājs nokļuvis slimnīcā.
Trešdien paredzēta karalienes tikšanās ar Ziemeļīrijas republikāņu partijas līderi Martinu Makginesu. Viņš uz tikšanos ar Elizabeti II uzaicināts par spīti tam, ka Lielbritānijas un Ziemeļīrijas konflikta "karstākajos" gados bija Īru republikāņu armijas (ĪRA) biedrs, kura tiek uzskatīta par teroristisku organizāciju.
"Delfi" jau vēstīja, ka pēdējo reizi britu karaļnama galva toreiz vēl Apvienotajā Karalistē ietilpstošo Īriju apmeklēja 1911. gadā. To paveica karalis Georgs V.
Pēc tam Īrija, bruņotas cīņas iznākumā, atguva neatkarību un 1921. gadā proklamēja republiku. Lielbritānijas sastāvā palika Olsteras province Ziemeļīrijā.
Turpmākajās desmitgadēs tieši Ziemeļīrija un tajā notiekošās britu sadursmes ar īru katoļiem, bija iemesls saspīlētām attiecībām abu valstu starpā.
Tā dēvētā Īru republikāņu armija (ĪRA) rīkoja teroraktus, par kuru mērķiem izraudzījās arī angļu karaļnama locekļus. 1979 gadā Irijā ĪRA kaujinieki nogalināja lordu Luisu Mauntbetenu, karalienes dzīvesbiedra - Edinburgas hercoga onkuli.