Bijusī izglītības ministre Džiojeva trešdien paziņoja Krievijas ziņu aģentūrai "Interfax", ka uzrunā tautai un republikas varas iestādēm pasludinājusi sevi par jaunievēlētu prezidenti.
"27.novembrī notika Dienvidosetijas prezidenta vēlēšanu otrā kārta, kurā piedalījās 29 053 vēlētāji. Par mani nobalsoja 16 466 vēlētāji, par manu oponentu Anatoliju Bibilovu - 11 286 cilvēki. Republikas Centrālā vēlēšanu komisija un visi starptautiskie novērotāji atzina vēlēšanas par notikušām," uzsvēra Džiojeva.
Džiojeva sacīja, ka viņa kā jaunievēlēta prezidente, ņemot vērā republikas Konstitūciju un izveidojušos situāciju, parakstījusi savu pirmo dekrētu par Valsts padomes izveidošanu. "Valsts padomes pilnvaras būs spēkā līdz republikas izpildvaras institūciju izveidošanai," teica Džiojeva.
Džiojeva sacīja, ka vēršas pie Dienvidosetijas vadības ar lūgumu akceptēt viņas lēmumu. "Ignorējot tautas gribas izpaudumu, Dienvidosetijas vadība ar savām nekonstitucionālajām darbībām ir nostādījusi sevi ārpus likuma, pasludinot vēlēšanas par spēkā neesošām. Tas no manas puses bija vienīgais pareizais lēmums," uzsvēra Džiojeva.
Pašreizējais Dienvidosetijas republikas prezidents Eduards Kokoiti otrdien paziņoja, ka martā notiks atkārtotas prezidenta vēlēšanas, bet Džiojeva tajās nevarēs kandidēt.
"Atbilstoši Dienvidosetijas likumiem Alla Džiojeva, kura saskaņā ar Augstākās tiesas lēmumu ir pieļāvusi pārkāpumus Dienvidosetijas prezidenta vēlēšanu gaitā, nevar piedalīties prezidenta vēlēšanās, kuras paredzētas nākamā gada martā," sacīja Dienvidosetijas prezidents.
"Tiesa konstatēja, ka no Džiojevas štāba puses vēlēšanu gaitā bijuši pārkāpumi, tostarp mēs varam runāt par mēģinājumiem uzpirkt republikas Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) locekļus, kā arī par draudiem CVK locekļiem. Es kā republikas prezidents nepieļaušu netīras vēlēšanas un esmu pārliecināts, ka nākamā gada martā mēs izvairīsimies no pašreizējo notikumu atkārtošanās," teica Kokoiti.
Viņš piebilda, ka "diemžēl daži Krievijas pilsoņi aiz Dienvidosetijas robežām cenšas ietekmēt situāciju un ielauzties pie mums".
Dienvidosetijas Augstākā tiesa otrdien anulēja šajā separātiskajā republikā nedēļas nogalē notikušās prezidenta vēlēšanu otrās kārtas rezultātus, saskaņā ar kuriem vēlēšanās uzvarējusi bijusī izglītības ministre Alla Džiojeva.
"Augstākā tiesa nolēma atzīt 27.novembrī notikušās prezidenta vēlēšanas par nenotikušām, jo prezidenta amata kandidātes Allas Džiojevas atbalstītāji ir pārkāpuši Dienvidosetijas republikas konstitucionālo likumu par prezidenta vēlēšanām," teikts Augstākās tiesas priekšsēdētāja Acamaza Bičenova nolasītajā tiesas lēmumā.
Šo lēmumu Augstākā tiesa pieņēma pēc otru kandidātu ārkārtas situāciju ministru Anatoliju Bibilovu atbalstošās partijas "Vienotība" iesniegtās sūdzības.
Jau vēstīts, ka Dienvidosetijas Centrālā vēlēšanu komisija (CVK), atsaucoties uz provizoriskiem rezultātiem, pirmdien informēja, ka pēc balsu saskaitīšanas 74 no 85 balsošanas iecirkņiem Džiojeva svētdien prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā ieguvusi 56,7% balsu, bet Bibilovs - 40%. Bibilova kandidatūru atbalstīja Krievija.
Dienvidosetijas Augstākā tiesa pirmdien paziņoja, ka provizoriskos rezultātus nedrīkst publicēt, jo tai jāizmeklē Bibilova apgalvojumi par pārkāpumiem šajās vēlēšanās.
CVK tomēr publicēja jaunākos provizoriskos rezultātus, un komisijas priekšsēdētāja Bella Pļijeva paskaidroja, ka CVK nav tikusi oficiāli informēta par Augstākās tiesas lēmumu un dzirdējusi par to tikai televīzijas ziņās.
Pirmajā kārtā 13.novembrī, kurā balotējās pavisam 11 kandidāti, 41 gadu vecais Bibilovs ieguva 25,44% balsu, bet 62 gadus vecā Džiojeva - 25,37% balsu.
Līdzšinējais Dienvidosetijas prezidents Eduards Kokoiti, kuram konstitūcija liedz kandidēt uz trešo piecu gadu amata termiņu, bija iecerējis panākt, lai konstitūcija tiktu grozīta un viņš varētu kandidēt uz trešo termiņu, taču to neatbalstīja Maskava, kur 46 gadus vecais Kokoiti ir kritis nežēlastībā par Krievijas piešķirto līdzekļu izsaimniekošanu. Kokoiti iecerēto referendumu par konstitūcijas grozījumiem bloķēja Augstākā tiesa.
Dienvidosetija un Abhāzija 90.gadu sākumā pasludināja neatkarību no Gruzijas, tomēr tās par neatkarīgām valstīm pēc 2008.gada Krievijas un Gruzijas militārā konflikta atzinušas tikai Krievija, Nauru, Nikaragva, Tuvalu un Venecuēla. Gruzija abas separātiskās republikas joprojām uzskata par neatņemamu savas teritorijas sastāvdaļu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
