Foto: Reuters/Scanpix

Eiropas Komisija (EK) lūgs Eiropas Kopienu tiesai vērtēt Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma (ACTA) atbilstību Eiropas Savienības (ES) pamattiesībām un brīvībām, otrdien preses paziņojumā vēsta komisārs Karels de Guhts.

Tiesai būs jāizvērtē ACTA atbilstība vārda un informācijas brīvībai, datu aizsardzībai un intelektuālā īpašuma tiesībām.

Komisārs informē, ka ACTA jau ir nosūtīta ES valstu valdībām to ratificēšanai, bet Eiropas tiesa varēs neatkarīgi noskaidrot šī dokumenta likumību.

Komisārs saprotot cilvēku bažas par ACTA ietekmi un atzinīgi novērtē to aktivitāti. Pēc viņa domām, ACTA izvērtēšana Eiropas Kopienu tiesā ir nepieciešama, lai diskusija balstītos faktos nevis neprecīzā informācijā un baumās, kas pēdējās nedēļās klejojot sociālajos tīklos.

Komisārs savā paziņojumā arī skaidro, ka ACTA nekaitēs ES, bet gan kalpos tās interesēs, aizstāvot ES intelektuālo īpašumu pasaulē.

Paziņojumā tiek skaidrots, ka ACTA neietekmēs interneta lietošanu un sociālos tīklus, bet tikai stiprinās jau esošos likumus.

“ACTA necenzēs un neslēgs interneta vietnes. ACTA netraucēs interneta un runas brīvībai,” informē komisārs.

“Izlauzīsimies no nenoteiktības miglas un noliksim ACTA mūsu augstākās tiesu autoritātes prožektoru gaismās,” aicina Guhts.

ACTA ir starptautisks līgums starp Eiropas Savienību (ES) un tās dalībvalstīm, Austrāliju, Kanādu, Japānu, Korejas Republiku, Meksikas Savienotajām Valstīm, Marokas Karalisti, Jaunzēlandi, Singapūras Republiku, Šveices Konfederāciju un Amerikas Savienotajām Valstīm, kas paredz pušu starpā izveidot visaptverošu starptautisku ietvaru efektīvākai viltotu un pirātisku preču tirdzniecības ierobežošanai un izskaušanai.

Vairākas starptautiskās organizācijas, arī "Free Software Foundation" (FSF), iepriekš asi kritizēja nolīguma ieceri, uzskatot, ka tas ierobežos pilsoniskās brīvības un radīs kultūru, kurā brīvi pieejamu programmatūru uzskatīs par kaut ko nepieņemamu, nevis par radošuma un inovāciju izpausmi. Interneta vārda brīvības aizstāvji norādījuši, ka interneta pakalpojumu sniedzējiem saskaņā ar nolīgumu būtu jāpārbauda visi lietotāju saņemtie un nosūtītie dati, turklāt pakalpojumu sniedzējiem būs aizliegts uzturēt tādu bezmaksas programmatūru, kas ļauj piekļūt ar autortiesībām aizsargātiem datiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!