Junkers oficiālo dalībvalstu līderu atbalstu ieguvis piektdien, 27.jūnijā, ES līderu samitā Briselē.
Vienīgais, kas asi iebildis pret Junkera kandidatūru, bijis Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons. Pret Junkera kandidatūru iestājusies arī Ungārija. Latvija un pārējās ES dalībvalstis teikušas savu "jā" vārdu Junkeram kā pašreizējā EK līdera Žozē Manuela Barrozu pēctecim.
Junkeru ceļā uz EK priekšsēdētāja amatu sagaida vēl pēdējais pārbaudījums – Eiropas Parlamenta balsojums jūlijā. Pēc minētā balsojuma varēs arī sākties EK komisāru amatu portfeļu dalīšana.
2014.gada sākumā bijušais Eirogrupas vadītājs un Luksemburgas premjerministrs Junkers, kurš arī pārstāv Eiropas Tautas partijas (ETP) grupu, nāca klajā ar paziņojumu, ka viņš "principiāli" būtu gatavs kandidēt uz EK prezidenta posteni. Junkers konkurencē par ETP kandidāta pozīciju uzveica Francijas politiķi Mišelu Barnjē.
Jau vēstīts, ka nepilnu mēnesi pirms ES līderu samita vairākas pazīmes liecināja, ka, iespējams, Junkers dalībvalstu vadītāju atbalstu varētu arī nesaņemt.
Junkers Luksemburgas valdības vadītāja amatā nostrādājis 19 gadus, ar šo rādītāju esot ES dalībvalstu rekordists.