ES un Ukrainas Asociācijas līguma pirmā daļa, kas ietver politiskās sadarbības jautājumus, tika parakstīta šī gada 21.martā, savukārt šodien parakstīta Asociācijas līguma vienošanās par padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības zonu (DCFTA).
Tikmēr Krievija piektdien jau nākusi klajā ar draudiem Ukrainai un Moldovai, brīdinot par "nopietnām sekām" par sadarbības līguma parakstīšanu.
Bijušais Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs novembrī atteicās parakstīt Asociācijas līgumu ar ES, izraisot plašus protestus, kas noveda pie viņa krišanas un varas maiņas Kijevā.
Ukrainas prezidents Petro Porošenko pirms parakstīšanas paziņoja, ka tā ir vēsturiska diena Ukraina, kas tai dod jaunu sākotni pēc gadiem ilgas nestabilitātes.
"Šī ir svarīga diena, viena no vēsturiskajām dienām kopš neatkarības. Es domāju, ka mums ir jāizmanto šī iespēja, lai modernizētu valsti. Tam mums ir vajadzīgs miers un drošība," sacīja Porošenko.
"Moldova ir izdarījusi savu izvēli, un šī izvēle ir galīga. Tā ir Eiropas integrācija," līgumu parakstīšanas ceremonijā sacīja Moldovas premjerministrs Jurije Ljanke.
"Kļūšana par pilntiesīgu vienotās Eiropas ģimenes locekli ir Gruzijas nelokāma griba," pavēstīja Gruzijas premjerministrs Iraklijs Garibašvili, piebilstot, ka "tas ir liela ceļojuma sākums".
Tikmēr Krievijas ārlietu ministra vietnieks Grigorijs Karasins piektdien brīdināja, ka līgumu "parakstīšanas sekas Ukrainai un Moldovai būs nopietnas. Šāda nopietna dokumenta parakstīšana, protams, ir katras valsts suverēnas tiesības".
Eiropadomes prezidents Hermans van Rompejs parakstīšanas ceremonijā pavēstīja, ka līgumi "nesatur neko, kas kaut kā varētu kaitēt Krievijai", un ka tie piedāvā visām pusēm iespēju "kopīgi izstrādāt drošāku nākotni".
ES vēlas veidot ciešākas attiecības ar Ukrainu, Moldovu, Baltkrieviju un trim Kaukāza valstīm - Armēniju, Azerbaidžānu un Gruziju. Visas šīs bijušās padomju republikas kopš Aukstā kara beigām vairāk vai mazāk ir palikušas Krievijas ietekmes sfērā.
Savu gatavību tuvināties ES jau pagājušā gadā apliecināja Moldova un Gruzija, Austrumu partnerības samitā Viļņā novembrī parafējot ES asociāciju līgumu, Ukraina pēdējā brīdī atteicās parakstīt līgumu, savukārt Baltkrieviju, Armēniju un Azerbaidžānu nebūt neaizrauj ideja par ciešu Eiropas integrāciju.
Baltkrievija jau ir pievienojusies Krievijas Muitas savienībai, turklāt iepriekšējo gadu Minskas un Briseles tuvināšanos apturēja pretrunīgi vērtētās Baltkrievijas parlamenta vēlēšanas un tam sekojošo protestu brutālā apspriešana.
Savukārt Armēnija, kas iepriekš uzskatīta par izteikti rietumnieciski orientētu valsti, nesen atteicās parakstīt asociāciju līgumu ar ES, paziņojot, ka tā vietā izvēloties Krievijas Muitas savienību. Pēc analītiķu novērtējuma, Erevāna par šādu soli izšķīrusies bailēs no Krievijas atriebības. Tikmēr Azerbaidžānu Eiropa vienkārši neinteresē, taču Baku ir stratēģiski svarīga Briselei. Azerbaidžāna jau tagad ir būtisks naftas un gāzes eksportētājs uz ES, bet nākotnē Kaukāzs kļūs par tranzīta maršrutu energoresursu piegādēm no Vidusāzijas, līdz ar to ES ir stratēģiski svarīgi veidot stabilas ekonomiskas partnerattiecības ar šī reģiona valstīm.
Krievija regulāri izmanto dažādas taktikas, lai atturētu kaimiņvalstis no tuvināšanās ES, piemēram, slēdzot savu robežu attiecīgu valstu importam, aizbildinoties ar produktu kvalitātes vai sanitārijas jautājumiem.
Attiecībās ar Ukrainu iepriekš vairākkārt izmantota gāzes piegāžu ierobežošana un nesaskaņas par cenām, bet aizvadītā gada augustā, kad Ukraina risināja sadarbības sarunas ar ES, Krievija pilnīgi visus Ukrainas eksportētājus iekļāva riskanto uzņēmumu sarakstā, faktiski bloķējot visu Ukrainas eksportu uz Krieviju.
Krievija pagājušā vasarā arī aizliedza Moldovas vīna importu, kā arī izteica netiešus draudus ziemā apturēt gāzes piegādes Moldovai. Kopš deviņdesmito gadu sākuma Krievija atbalsta Piedņestras reģiona separātistus, saglabājot reģionā 1200 karavīru lielu kontingentu, ko Krievija dēvē par miera uzturētājiem, taču to statuss starptautiski tiek apstrīdēts.
Asociācijas līguma noslēgšana ar ES valstīm atver milzīgo Eiropas vienoto tirgu, kā arī mazina vīzu ierobežojumus, taču pretī Brisele pieprasa, lai partnervalstis ievērotu ES tirdzniecības noteikumus, kas nozīmē daudzu likumu saskaņošanu atbilstoši ES standartiem. ES arī norāda, ka partnerattiecības ir "balstītas uz brīvības, demokrātijas, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu un likuma normu kopīgām vērtībām un principiem". Šajā jomā daļā Austrumu partnerības valstīs situācija ir tālu no ideālas, īpaši Baltkrievijā un Azerbaidžānā.
Pēc Ukrainas līderu sacītā, Eiropas standartu ieviešanai Ukrainā ik gadu būtu vajadzīgi vismaz 14,7 miljardi eiro. ES laika posmā no 2010. līdz 2013.gadam Austrumu partnerības projektiem iedalījusi nepilnus 2,5 miljardus eiro.
Asociācijas līguma noslēgšana nebūt nenozīmē pievienošanos ES, taču šis nolīgums tiek uzskatīts par svarīgu soli ceļā uz dalību ES, jo vairākas bijušās padomju bloka valstis integrāciju ES sāka ar asociāciju līguma noslēgšanu un līdzīgs process pašlaik norisinās ar bijušās Dienvidslāvijas republikām.
Asociāciju līguma noslēgšana ļauj arī valstīm saņem miljoniem eiro ES finansējuma dažādu attīstības projektu realizēšanai. Vienlaikus Austrumu partnerībai ir svarīga loma arī ilgtermiņa ģeostratēģiskajās interesēs.
Foto no trauksmainajām dienām Kijevas centrā.
