"Lietuvas, gluži kā pārējo Baltijas valstu, mērķis ir iegūt kaut kādas priekšrocības no Krievijas," intervijā pauda Lietuvas meklētais Golovatovs. Viņš pieļāva, ka Baltijas valstis vēlas gūt labumu enerģētikas jomā, "runa varētu būt par gāzes vai naftas cenām," pieļāva Golovatovs.
Viņš sacīja, ka mēģinājums viņu aizturēt, ir absurds. "Iedomājieties, kad biju "Alfas" komandieris, pats piedalījos ķīlnieku atbrīvošanā, teroristu notveršanā un citās mieru nodrošinošas operācijās," intervijā sacījis Golovatovs, paužot neizpratni, kāpēc tagad Lietuva viņu apsūdz valsts apvērsuma īstenošanā.
Golovatovs uzskata, ka Krievijas Ārlietu ministrijai, pēc Lietuvas izdotā aresta ordera, vajadzētu rīkoties tāpat kā to izdarījušas Baltijas valstis – iesniegt Lietuvai notu. "Jāseko rīcībai arī no Krievijas ministriem," sacīja Golovatovs, uzsverot, ka viņš ir šīs valsts pilsonis. "Valstij ir jāaizstāv savi varoņi, kuri, riskējot ar dzīvībām, ir cīnījušies pret terorismu," Krieviju uz rīcību aicināja Golovatovs.
"Ja, nedod dievs, lieta nonāks līdz Hāgas tribunālam, tad šodien es, bet rīt – vairāki tūkstoši. Šodien Lietuva, rīt Latvija un Igaunija," intervijā brīdinājis Golovatovs, bilstot, ka šādi aresta orderi ir izdoti pret vairākiem bijušajiem "Alfas" kaujiniekiem. Viņš uzskata, ka Lietuva ar savu darbību apšauba Mihaila Gorbočova, kurš tolaik bija valsts vadītājs, izdoto pavēļu likumību.
Jau vēstīts, ka pēc Austrijas lēmuma atbrīvot aizturēto Krievijas pilsoni Mihailu Golovatovu, kurš tiek turēts aizdomās par līdzdalību 1991.gada 13.janvāra notikumos pie Viļņas televīzijas torņa, Lietuva pirmdien atsauca savu vēstnieku Vīnē. Savukārt pie Austrijas vēstniecības Viļņā notika plaša protesta akcija.
1949.gadā dzimušais Mihails Golovatovs, kurš 1991.gada 13.janvāra Viļņas notikumu laikā komandēja specvienības "Alfa" grupu. Vēlāk 1991.-1992.gadā Golovatovs komandēja visu specvienību "Alfa". 1997.-2002.gadā Golovatovs bija Krievijas Federālā drošības dienesta padomnieku komitejas priekšnieka vietnieks. Viņš nodarbojies arī ar biznesu.
1991.gada 13.janvāra lietā figurē vairāk nekā 23 aizdomās turamie, to vidū vairākums ir Krievijas pilsoņi un divi -Baltkrievijas pilsoņi.
Pagājušajā gadā Lietuvas Ģenerālprokuratūra pārkvalificēja 23 personām izvirzītās apsūdzības 1991.gada 13.janvārī izdarītajos noziegumos par apsūdzībām kara noziegumos. Tādā veidā Ģenerālprokuratūra panākusi, ka uz apsūdzētajiem vairs neattiecas lietas noilgums. Lietuva arī izsludinājusi aizdomās turamo meklēšanu Eiropas Savienībā, un viņu aizturēšanai izdoti ES orderi.
1991.gada 13.janvārī padomju vara mēģināja gāzt Lietuvas valdību, kas 1990.gada 11.martā bija pasludinājusi Lietuvas neatkarību no Padomju Savienības. Mēģinājumā ieņemt televīzijas torni un Lietuvas radio un televīzijas ēku Viļņā tika nogalināti 14 un ievainoti vairāk nekā 1000 cilvēku.