Jaunas parlamenta vēlešanas Grieķijā pēc neveiksmīgajiem mēģinājumiem radīt valdību, notiks 17. jūnijā. Pagaidu valdību līdz tām vadīs Grieķijas tiesas Valsts padomes peiekšsēdētājs Panajotis Pikrammens, vēsta raidsabiedrība BBC.
Jaunas vēlēšanas tiek rīkotas pēc tam, kad pēc 6. maijā notikušajām vēlēšanām tā arī nav izdevies izveidot valdību. Pēdējās neveiksmīgās sarunas koalīcijas izveidei beigušās otrdien.
Pēdējo aptauju rezultāti liecina, ka jaunajās vēlešanās visvairāk balsu varētu iegūt pret taupības pasākumeim noskaņotā kreiso partiju apvienība "Radikāli kreiso koalīcija" (SYRIZA), kura sestā maija vēlēšanās palika otrajā vietā. Tomēr nav paredzams, ka tā iegūs tik daudz balsu, lai iegūtu vairākumu parlamentā.
Neskaidrības par Grieķijas nākotni izraisījušas jaunu eiro vērtības kritumu, trešdien tas sasniedzis četros mēnešos zemāko pozīciju pret ASV dolāru.
Eiropas Savienības (ES) amatpersonas ir nobažījušās, ka grieķi ievēlēs pret taupības pasākumiem noskaņotu valdību, kura varētu ierosināt Grieķijas izstāšanos no eirozonas.
Grieķijas izstāšanos no eirozonas gan nepieļauj Eiropas Padoemes priekšēdētāja Hermana van Rompeja padomnieks Ričards Korbets. "Mēs neplānojam Grieķijas izeju, neviens to neplāno," viņš teicis. "Tas nepalīdzēs Grieķijai, tas nepalīdzēs parējai Eiropas Savienībai un, starpcitu, tehniski tas ir ārkārīgi sarežģīti izdarāms. Doma par Grieķijas izstāšanās plānošanu var kļūt par pašpiepildošo pareģojumum," viņš teicis.
"Delfi", atsaucoties uz aģentūru BNS jau vēstīja, ka Grieķija ir bez valdības kopš 6.maijā notikušajām parlamenta vēlēšanām, kuras sašķēla parlamentu iepriekšējās valdības pieņemto taupības pasākumu atbalstītājos un pretiniekos. Iepriekšējās valdošās koalīcijas partijas "Jaunā demokrātija" (ND) un Panhellēnistiskā sociālistiskā kustība (PASOK) vēlēšanās cieta lielus zaudējumus, jo vēlētāji sodīja PASOK un ND par to valdības veiktajiem taupības pasākumiem, lai saņemtu starptautisko aizdevumu.
Tā kā trim visvairāk balsu ieguvušajām partijām katrai trīs dienu laikā neizdevās izveidot valdību, valsts prezidents saskaņā ar konstitūciju aicināja visu politisko spēku pārstāvjus izveidot nacionālās vienotības valdību. Tā kā to neizdevās izdarīt, viņš izsludināja jaunas parlamenta vēlēšanas.
Papulijs pēc trīs dienu ilgām sarunām ar politisko partiju līderiem atzina, ka mēģinājumi panākt kompromisu ir cietuši neveiksmi, tāpēc jārīko pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas. Viņš neminēja šo vēlēšanu datumu, bet vēlēšanu noteikumi paredz, ka tās notiks jūnija vidū.
6.maijā notikušajās parlamenta vēlēšanās "Jaunā demokrātija" (ND) ieguva 19,6% balsu un 108 no 300 parlamenta deputātu mandātiem. Otrajā vietā ierindojās SYRIZA ar 16,6% balsu un 52 mandātiem. Panhellēnistiskā sociālistiskā kustība (PASOK), kas kopā ar ND veido pašreizējo valdošo koalīciju, bija trešajā vietā ar 13,31% balsu un 41 mandātu.
Mazās partijas, kuras bija pret taupības pasākumiem, tostarp SYRIZA, Grieķijas Komunistiskā partija un neonacistu partija "Zelta rītausma", vēlēšanās guva būtiskus panākumus uz valdošās koalīcijas partiju rēķina