IAEA pauda "nopietnas bažas", pamatojoties uz tās rīcībā esošu ticamu informāciju, ka Irāna "veikusi darbības eksplozīvas kodolierīces izstrādāšanai".
ASV paziņoja, ka šis IAEA ziņojums liecina par to, ka Irāna melojusi, noliedzot mēģinājumus iegūt kodolieročus, un solīja pastiprināt spiedienu uz Irānu un pieprasīt jaunas sankcijas pret šo valsti.
Irānas sūtnis IAEA Ali Asgars Soltanije paziņoja Irānas ziņu aģentūrai "Fars", ka šis IAEA ziņojums "ir vecu apgalvojumu atkārtojums, kuru nepamatotību Irāna pierādījusi precīzā atbildē uz 117 lappusēm".
IAEA ziņojumā, kas balstās uz šīs aģentūras informāciju un 10 ārvalstu izlūkdienestu sniegtām ziņām, ir detalizēti izklāstīta Irānas darbība 12 jomās, kuras praktiski ietver visu, kas nepieciešams kodolieroča izstrādāšanai.
Starp šīm darbībām ir kodolgalviņas datormodelēšana, sprāgstvielu izmēģināšana lielā metāla kamerā Parčinas militārajā bāzē pie Teherānas, un pētījumi par to, kā apgādāt ar atomgalviņu vidēja darbības rādiusa raķeti "Shahab-3".
IAEA aicināja Irānu nekavējoties sniegt paskaidrojumus par šīm darbībām.
ASV Senāta Ārlietu komitejas vadītājs Džons Kerijs paziņoja, ka IAEA ziņojums liecina par to, ka Irāna "nav bijusi patiesa" un ka starptautiskajai sabiedrībai "jāpalielina spiediens" uz Irānu.
Irānas ārlietu ministrs Ali Akbars Salehi Armēnijas apmeklējuma laikā pirms IAEA ziņojuma publicēšanas paziņoja, ka "nav nopietnu pierādījumu tam, ka Irāna mēģinātu radīt kodolgalviņu". "Mēs esam atkārtoti paziņojuši, ka negrasāmies iegūt kodolieročus. Mūsu nostāja vienmēr bijusi tāda, ka mēs nekad neizmantosim savu kodolprogrammu mērķiem, kas nav miera mērķi," sacīja Salehi.
Irānas prezidents Mahmuds Ahmadinedžads paziņoja, ka viņa valstij "nav vajadzīga atombumba". Tomēr viņš brīdināja, ka, "ja Amerika grib konfrontāciju ar Irānu, tā noteikti nožēlos Irānas atbildi".
Izraēlas ārlietu ministrs Avigdors Lībermans sacīja, ka Irānu var iegrožot tikai ar sankcijām.
Krievija paziņoja, ka ir "dziļi vīlusies un samulsusi" par šī IAEA ziņojuma publicēšanu, kurš var kaitēt izredzēm atjaunot sarunas par Irānas kodolprogrammu.
Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs pirms tam Berlīnes apmeklējuma laikā paziņoja, ka Izraēlas draudi Irānai ir "ārkārtīgi bīstama retorika", kas var novest pie "katastrofas" Tuvajiem Austrumiem.
Vācijas Ārlietu ministrija aicināja izdarīt "lielāku politisku un diplomātisku spiedienu" uz Irānu. Francijas ārlietu ministrs Alēns Žipē atzina, ka sankcijas pret Irānu ir jāpastiprina, bet "ir jādara viss", lai novērstu militāra konflikta izcelšanos.