Foto: AFP/Scanpix

Teroristu grupējumu "Islāma valsts" (IS) nav iespējams sakaut bez sadarbības ar Sīrijas valdību, otrdien paziņoja Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

Kremļa saimnieks to uzsvēra, uzstājoties ar runu Kolektīvās drošības valstu samitā Tadžikistānas galvaspilsētā, kur pulcējušies Armēnijas, Baltkrievijas, Krievijas, Kazahstānas, Kirgizstānas un Tadžikistānas līderi, ziņo "Radio Brīvā Eiropa".

Krievija Sīrijas vadītāja Bašara al Asada valdībai ir sniegusi un turpinās sniegt militāro palīdzību, apstiprināja Putins.

Putins noraidīja apsūdzības, ka Maskavas atbalsts Asada režīmam būtu veicinājis bēgļu plūdus uz Eiropu. Bez Maskavas palīdzības bēgļu straumes būtu vēl lielākas, uzskata Krievijas prezidents.

Putina komentāri izskan laikā, kad pienāk ziņas par Krievijas militārās klātbūtnes pieaugumu Sīrijā.

ASV amatpersonas 14. septembrī paziņoja, ka Krievijas darbības pie Sīrijas pilsētas Latākijas liecina par to, ka Maskava plāno izveidot tur aviobāzi.

Maskava ir viena no Damaskas tuvākajām sabiedrotajām. Sīrijas konflikta laikā Maskava ir centusies ieņemt starpnieka lomu konflikta risināšanā, kā arī ar veto tiesībām ANO Drošības padomē bloķējusi rezolūcijas, kas paredz vērsties pret Asada režīmu.

Septembrī Kremlis paziņoja, ka Sīrijas krīzes atrisināšanai ir nepieciešams dialogs starp Vašingtonu un Maskavu.

Vēstīts, ka jau no septembra sākuma medijos parādījās ziņas par Krievijas militārās klātbūtnes Sīrijā palielināšanos. Par to savu satraukumu pauda ASV valsts sekretārs Džons Kerijs.

Krievija uzsvēra, ka notiek likumīga militārā sadarbība ar Sīriju, bet Krievijas karavīri kaujas operācijās šajā valstī nepiedalās.

Septembra vidū ASV privātā izlūkošanas analītiskā kompānija "Stratfor" publicēja satelīta attēlus, kuros redzams, ka Latākijas lidostā notiek aktīvi celtniecības darbi, tai skaitā skrejceļa paplašināšana.

Sīrijas konfliktā bojā ir gājuši vismaz 240 000 cilvēku. Nemieri sākās 2011. gadā ar pret valdību vērstiem protestiem, taču pēc režīma vēršanās pret demonstrantiem pārauga pilsoņu karā.

Tagad konflikts ir izvērties kompleksā vairāku fronšu karā starp režīmu, džihādistiem, nemierniekiem, kurdiem un ASV vadīto koalīciju, kas rīko gaisa triecienus grupējuma "Islāma valsts" pozīcijām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!