Janukovičs ar šādu lūgumu pie Putina vērsies sestdien, informēja Čurkins.
Pēc viņa teiktā, Janukoviča pieprasījumu "noteikusi nepieciešamība atjaunot valstī likuma varu un kārtību", mieru un stabilitāti un nepieciešamība aizstāvēt Ukrainas tautu.
Politiskās pārmaiņas Ukrainā Janukovičs raksturojis kā "apvērsumu", kurā varu pārņēmuši "radikāli ekstrēmisti".
"Rietumvalstu spiediena ietekmē tiek īstenots atklāts terors un vardarbība. Cilvēki tiek vajāti politiskās piederības un valodas dēļ," teikts Janukoviča vēstulē.
Krievijas premjers Dmitrijs Medvedevs iepriekš izteicies, ka Janukoviča autoritāte "praktiski ir niecīga", tomēr tas nenozīmē, ka viņa atrašanās prezidenta amatā vairs nav likumīga.
Jau ziņots, ka Ņujorkā sākusies Ukrainas jautājumam veltīta ANO Drošības padomes ārkārtas sēde, kas sasaukta pēc Krievijas lūguma.
Čurkins paziņoja, ka izklāstīs detalizētāku Krievijas nostāju Ukrainas jautājumā. Tomēr viņa uzruna izpelnījās asu Lielbritānijas, Francijas un ASV vēstnieku reakciju. Viņi pārmeta Krievijai , ka tā safabricē attaisnojumus starptautisko tiesību pārkāpumiem, ko veikusi.
ASV vēstniece ANO Samanta Pauere norādīja, ka Krievijas paziņojumiem nav pamatojuma realitātē un nav pierādījumu, ka Ukrainā notiktu vardarbība pret krieviem vai prokrieviski noskaņotām kopienām.
"Ķrievijas militārā darbība nav cilvētiesību aizsardzības misija. Tā ir starptautisko cilvēktiesību pārkāpšana," norādīja Pauere.
"Krievijas mobilizācija ir atbilde uz iedomātiem draudiem," viņa piebilda.
Lielbritānijas vēstnieks ANO Marks Laiols Grants pauda līdzīgu vidokli, kritizējot Krieviju par starptautisko tiesību pārkāpšanu un Ukrainas suverenitātes un teritoriālās integritātes neievērošanu.
"Mēs nevaram saskatīt nekādu attaisnojumu šādai rīcībai," uzsvēra Grānts.
