Foto: EPA/LETA
ANO Ģenerālajā asamblejā ceturtdien pēc Ziemeļkorejas pieprasījuma tās mirušais vadītājs Kims Čenirs tika godināts ar klusuma brīdi, tomēr šo pasākumu boikotēja divas trešdaļas ANO dalībvalstu, tostarp ASV, Japāna, Dienvidkoreja un vairums Eiropas Savienības valstu.

Klusuma brīdis ANO bija ievērojamākais starptautiskais pasākums, ar kuru Ziemeļkoreja centās panākt sestdien 69 gadu vecumā mirušā Kima Čenira piemiņas godināšanu.

ANO Ģenerālās asamblejas prezidents Nasirs Abdelazīzs al Nasers, pildot savu pienākumu, Ģenerālās asamblejas sesijas sākumā uzskaitīja Kima oficiālos titulus - Korejas Strādnieku partijas priekšsēdētājs, militārās komisijas vadītājs un armijas virspavēlnieks - un aicināja visus vēstniekus "piecelties un ar klusuma brīdi godināt nelaiķa līdera piemiņu".

Klusuma brīdī piedalījās Ziemeļkorejas vēstnieks ANO Sins Sonho un vēl viens Ziemeļkorejas misijas diplomāts, bet no 193 ANO Ģenerālās asamblejas dalībvalstīm bija pārstāvēta tikai apmēram trešdaļa.

Daudzi diplomāti no klusuma brīdi boikotējušajām valstīm atzina šo cieņas izrādīšanu par "nepiemērotu" un atgādināja, ka ANO Drošības padome noraidījusi Ziemeļkorejas pieprasījumu šādi godināt Kimu.

Daudzas valstis ir centušās izvairīties no oficiālas līdzjūtības izteikšanas Ziemeļkorejai.

Ziemeļamerikā vienīgā oficiālā līdzjūtību grāmata saistībā ar Kima nāvi atrodas Ziemeļkorejas misijā ANO mītnē Ņujorkā. Visus, kas tajā parakstās, nofilmē kāds Ziemeļkorejas diplomāts, un daļu diplomātu un žurnālistu no parakstīšanās attur iespējama šo fotoattēlu izmantošana propagandas nolūkos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!