"Tas viss nonāk pretrunā ar vienošanām, kas panāktas divpusējās tikšanās Krievijas - NATO padomes ietvaros, tajā skaitā galotņu tikšanās laikā Lisabonā pagājušajā gadā. Netiek ievērotas vienošanās, ka mēs darbosimies kopīgi. Rīkojumi tika doti, taču tie netiek pildīti," sacīja ministrs.
Viņš uzsvēris, ka situācija ir nopietna un turpmākajos ASV un Krievijas prezidenta kontaktos un Krievijas prezidenta tikšanās laikā ar NATO valstu vadītājiem "šis jautājums tiks uzdots, jo jāpieņem galīgie lēmumi, kā rīkoties tālāk."
Jau vēstīts, ka Savienotās Valstis varētu rakstiski apliecināt, ka Eiropā veidotā NATO pretraķešu aizsardzības sistēma (PAS) netiks izmantota, lai varētu notriekt raķets, kuras var palaist no Krievijas teritorijas, informē aģentūra "Associated Press".
Kā paziņojusi Valsts sekretāres vietniece bruņojuma kontroles un starptautiskās drošības jautājumos Elena Tošere, var tikt sniegti rakstveida solījumi, taču Vašingtona neuzņemsies juridiskas saistības šajā jautājumā, kā to vēlējās Maskava.
Toties ASV piedāvā Krievijas pārstāvjiem piedalīties PAS elementu izmēģinājumos. Par to otrdien paziņojis Pentagona PAS aģentūras vadītājs, ģenerālleitnants Patriks O'Railijs.
Kā ziņots, Maskava vēlas saņemt juridiski saistošas garantijas, ka ASV un NATO veidotā pretraķešu aizsardzības sistēma nebūs vērsta pret Krievijas kodolspēkiem.
Par šādu Krievijas nostāju paziņots pēc septembrī Sanktpēterburgā notikušās Krievijas ārlietu ministra vietnieka Sergeja Rjabkova un Tošeres tikšanās, vēsta "ITAR-TASS".
Abas amatpersonas ir līdzpriekšsēdētāji ASV un Krievijas ieroču kontroles un starptautiskas drošības prezidentu komisijas darba grupā.
Krievijas Ārlietu ministrija paziņojusi, ka tikšanās laikā galvenokārt runāts par pretraķešu aizsardzības sistēmas jautājumiem. "Krievija uzsvērusi, ka ir ļoti svarīgi nodrošināt juridiski saistošās garantijas, ka NATO un ASV sistēma nebūs vērsta pret Krievijas stratēģiskiem kodolspēkiem," paudusi ministrija.
Jau ziņots, ka pret ASV ieceri izveidot Eiropa pretraķešu aizsardzības sistēmu Krievija paudusi asus iebildumus. Krievija saskata apdraudējumu savam kodolpotenciālam un sola izvietot triecienraķetes Kaļiņingradas apgbabalā, lai nepieciešamības gadījumā iznīcinātu pārtvērējraķešu un radaru iekārtas.
Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs piedāvājis NATO dalībvalstīm veidot kopīgu sistēmu, lai aizsargātos pret tādām "grūti prognozējamām" valstīm kā Irāna un Ziemeļkoreja. NATO šādu piedāvājumu pagaidām neatbalsta.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
