Vēlētāju aktivitāte sasniegusi 83,01%. Par Krimas pievienošanos Krievijai nobalsojis viens miljons 233 tūkstoši cilvēku, bet par Krimas palikšanu Ukrainas statusā - 31 977 vēlētāji, jeb 2,51%. Par nederīgiem atzīti 0,72% biļetenu. Nekādas sūdzības par balsošanas norisi neesot saņemtas.
Iepriekš, pēc 75% balsu saskaitīšanas ziņots, ka vēlētāju aktivitāte Krimā kopumā sasniegusi 82,7%, tostarp Krimā 81,4% un Sevastopolē - 89,5%.
Ukrainas vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Aleksandrs Čerņenko, kas pats apmeklējis vēlēšanu iecirkņus Krimā, uzskata, ka augstie vēlētāju aktivitātes rādītāji neapšaubāmi ir falsificēti. Pēc viņa teiktā, Iecirkņos veidoti tā dēvētie papildu saraksti, kuros ierakstīts katrs, kas vien vēlas, tai skaitā Krievijas pilsoņi. Cilvēkiem nav tikusi liegta iespēja balsot vairākos iecirkņos.
Savukārt Ukrainas vēlēšanu komisijas Krimas nodaļas vadītājs Andrejs Krisko norāda, ka izmantoti ļoti veci un neprecizēti vēlēšanu saraksti, kuros varētu būt "mirušās dvēseles". Vienā no vēlēšanu iecirkņiem izmantoti par 1999. gada saraksti, viņš atklāj.
Līdzīgu viedokli izteicis arī bijušais Krimas tatāru tautas padomes Medžlisa priekšsēdētājs Mustafa Džemiļevs. Lai gan Krimas tatāri, kas sastāda 12-15% no pussalas iedzīvotājiem, referendumu boikotējuši, Džemiļevs izteicies, ka no šā boikota maz kas atkarīgs, jo oficiālajos rezultātos "tiks parādīts tas, kas vajadzīgs".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
