Katrā balsošanas iecirknī atrodas vairāki Krimas pašorganizēto aizsardzības vienību pārstāvji, bet balsot referendumā par Krimas pievienošanos Krievijai tiek ļauts arī Krievijas pilsoņiem, vēsta Ukrainas mediji.
Savukārt Eiropas Savienības (ES) pārstāvniecība Ukrainā savā sociālā tīkla "Facebook" labā ievietojusi paziņojumu, ka ES neatzīst Krimas referendumu un tajā nepiedalās novērotāji no ES. "ES pilsoņi, kas šajās dienās atrodas Krimā un kuri varētu komentēt "referendumu", nepārstāv Eiropas Savienību," uzsvērts paziņojumā.
Krimas varasiestādes ir noraidījušas Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) novērotāju klātbūtni referendumā, bet paziņojušas, ka referendumam reģistrēti 69 novērotāji no 23 valstīm, arī Latvijas.
Savukārt aculiecinieki ziņo, ka balsošanas iecirkņos biļeteni tiek doti arī tiem, kas neatrodas balsstiesīgo sarakstos, tostarp citu valstu pilsoņiem, raksta "Pravda". "Es, Krievijas pilsone ar pierakstu Simferopolē, saņēmu biļetenu ar vārdiem: " Ja jau jūs te dzīvojat, tātad varat balsot." Tantiņa, neatrodot mani sarakstos, vienkārši ierakstīja manu uzvārdu citā sarakstā," vietnē "Facebook" raksta žurnāliste Jekaterina Sergackova.
Kāds cits aculiecinieks vēsta, ka katrā iecirknī atrodas pieci vai seši pašaizsardzības vienību pārstāvji un vismaz viens milicis. "Cilvēku daudz. Daudzu nav sarakstos, bet tā nav problēma. Uzreiz uz vietas nokopē viņu pases un ieraksta papildu sarakstā, un var balsot."
Bahčisarajas rajonā, kuru galvenokārt apdzīvo tatāri, referendums nenotiek, atsaucoties uz "Radio Svoboda" vēsta aģentūra "Korrespondent".
Tur nav izveidotas vēlēšanu komisijas un vēlēšanu iecirkņi, sacījis Bahčisarajas rajona administrācijas vadītājs Ilmi Umerovs.
To viņš skaidro ar to, ka neviens nav vēlējies strādāt vēlēšanu komisijās. Iepriekš viņš aicināja Bahčisarajas iedzīvotājus nepakļauties provokācijām un nepiedalīties referendumā.
Krimas Augstākās radas referenduma organizēšanas komisijas vadītājs Mihails Mališevs informējis žurnālistus, ka līdz pusdienlaikam nobalsojuši 44% balsstiesīgo jeb 670 600 cilvēku. Līdz plkst.17 nobalsojuši jau 64% iedzīvotāju.
Mališevs arī atzinis, ka tādu vēlētāju aktivitāti vēl Krimā neesot piedzīvojis. Viņš norādījis, ka referendums notiekot bez konfliktiem un problēmām.
"Delfi" jau vēstīja, ka Krimas premjers Sergejs Aksenovs paziņojis, ka referenduma rezultātus nevarēs apstrīdēt un Krima kļūs par Krievijas daļu.
14.martā Ukrainas Konstitucionālā tiesa atzina par neatbilstošu valsts konstitūcijai Krimas autonomās republikas parlamenta rīkojumu par referenduma organizēšanu Krimā. Tāpat Ukrainas parlaments nobalsojis par Krimas parlamenta atlaišanu.
Arī rietumvalstis paudušas, ka referendumu uzskata par neleģitīmu. Maskava izmantojusi savas veto tiesības un bloķējusi Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Drošības padomes rezolūcijas pieņemšanu pret Krimas referendumu.
Referenduma priekšvakarā Krievijas armija, kas jau no februāra beigām kontrolē pussalu, pirmo reizi izgājusi ari ārpus Krimas.
Referendumā tiesīgi piedalīties 1,8 miljoni cilvēku, bet par referenduma rīkošanu atbildīgās komisijas priekšsēdētājs Mihails Maļiševs ceturtdien paziņoja, ka vēlētāju aktivitāte svētdien Krimā gaidāmajā referendumā nebūs izšķiroša.
Referenduma rīkošanas noteikumi paredz, ka jautājums būs uzskatāms par atbalstītu, ja par to būs nobalsojusi vairāk nekā puse no referenduma dalībniekiem.
"Apstākļos, kad ielās ir karaspēks, vispārējas tiesiskās bakhanālijas apstākļos, kaut kāda referenduma izsludināšana, turklāt neesot likumdošanai, ir darbības, kas vērstas uz tālāku situācijas destabilizāciju Krimā," norādīja Krimas tatāru tautas padomes - Medžlisa - priekšsēdētājs Refats Čubarovs.
Krievija kopš 28.februāra faktiski okupējusi Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Smagi bruņoti Krievijas karavīri, tiesa gan, uniformās bez atšķirības zīmēm, bloķē visus Krimas stratēģiskos objektus, arī Ukrainas armijas daļas, no kurām vairākas ieņemtas.
Krievija paziņojusi, ka pēc referenduma Krima var pievienoties Krievijas Federācijai tuvāko nedēļu laikā, kļūstot par tās 48.reģionu.
