Junkers uzrunas laikā asi kritizēja, cik solidāra šobrīd ir Eiropa. "Eiropas Savienībā ir par maz Eiropas," sacīja politiķis, piebilzdams, ka EK tik tiešām piedāvā patvēruma meklētāju skaita uzņemšanu palielināt līdz 160 000.
"Nekādas runāšanas un retorikas, mums ir vajadzīga rīcība," uzsvēra Junkers.
Noprotams, ka jautājums par 160 000 patvēruma meklētāju izmitināšanu tiks izskatīts 14. septembra ES iekšlietu ministru sanāksmē.
Junkers, izklāstot savu plānu bēgļu jautājumā, nerunā tikai par kvotu pārdali. Viņš, otrkārt, arī piedāvā stiprināt ES ārējas robežas, izveidot jaunu migrācijas kontroles sistēmu, kura kalpotu tā, lai būtu legāls un saprotams veids, kā tieši patvēruma meklētājiem ierasties ES, kā arī Junkers runā par jaunu fondu, kas palīdzētu strādāt ar migrācijas jautājumiem. Viņš piemin, ka tā apmērs būtu ap vienu miljardu eiro liels. Fonda finansējumu būtu jānodrošina dalībvalstīm.
Viņš arī norādīja, ka Eiropai nevajadzētu šķirot bēgļus pēc reliģijas. "Eiropai šajā jautājumā ir skumja pieredze," norādīja Junkers.
Šī bija pirmā Junkera runa par stāvokli ES pēc viņa ievelēšanas amatā, kas sekoja EP vēlēšanām 2014. gada maijā. Lai gan uzrunas centrā nonācis migrantu jautājums, tika runāts arī par vāju izaugsmi, lieliem parādiem un bezdarbu.
Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka, kā paredz jaunais sadalījums, Latvijai nākamo divu gadu laikā varētu nākties papildu uzņemt 526 bēgļus.
Debates par ES nākotni
Uzruna Eiropas Parlamentā ir Komisijas vadītāja Junkera iespēja izklāstīt Komisijas redzējumu par stāvokli ES un virzienu, kurā Eiropas būtu jādodas nākotnē. Pirms Junkera uzrunas EP Preses pārstāvji apkopoja EP vadošo deputātu viedokļus par gaidāmo uzrunu.
"Plenārsesijas diskusijas par stāvokli Eiropas Savienībā būs unikāla iespēja prasīt pārmaiņas Eiropā. Grieķijas krīze un migrācija ir nokaitējušas situāciju. Ja mēs nerīkosimies tagad, Eiropa būs izgāzusies," vērtē EP deputās no Itālijas Džanni Pitella (Sociāldemokrāti).
"Mēs ticam, ka ir pienācis laiks veikt jaunu Eiropas ofensīvu. Mēs vēlamies Eiropas patvēruma politiku, kas bruģēs ceļu ES migrācijas politikai. Mums jāstiprina ekonomiskā un monetārā savienība, vairāk iesaistot Parlamentu un attīstot fiskālo kapacitāti, kas palīdzēs balstīt ekonomiku. Mums nepieciešami progresīvi nodokļi, lai cīnītos ar izvairīšanos no nodokļiem un krāpniecību, jo uzņēmumiem jāmaksā nodokļi valstī, kurā tiek gūti ieņēmumi. Mēs vēlamies panākt ilgtspējīgāku Eiropu, ieguldot aprites ekonomikā. Mēs cīnīsimies par izmaiņām Eiropā," vērtējusi politiķe.
Savukārt Manfrēds Vēbers (ETP) uzsver, ka: "Mēs sagaidām, ka Eiropas Komisija būs uzdevuma augstumos un piedāvās drosmīgus un ambiciozus risinājumus šo mērķu sasniegšanai. Eiropas problēmai nepieciešams Eiropas risinājums."
"Vēl nekad Eiropas nākotnes izaicinājumi nav bijuši tik lieli. Mums nepieciešama spēcīga Eiropa un jāpanāk, lai tās balss tiek sadzirdēta pasaulē tādos jautājumos kā stabilitāte, izaugsme, nodarbinātība, cīņa pret terorismu, drošība, migrācija un ārlietas. Mums jānāk klajā ar risinājumiem un jāparāda Eiropas pievienotā vērtība," norāda Vēbers.
Savukārt nevienu īpaši nav pārsteidzis britu eiroskeptiķu Naidžela Farāža paziņojums pirms uzrunas, viņš izteicies lakoniski: "Eiropas Savienība ir uz izjukšanas robežas."
