Ceturtdien savā ikgadējā preses konferencē Baltkrievijas līderis uzstājās ar līdz šim atklātāko norādi uz vēlmi distancēties no Kremļa. Lukašenko paziņoja, ka Baltkrievija varētu apsvērt izstāšanos no Maskavas vadītās Eirāzijas Savienības, ja saglabāsies Krievijas ekonomiskās problēmas, kas kaitē arī Baltkrievijai.
Aptuveni 40% Baltkrievijas eksporta iet uz Krieviju, bet liela daļa pārējo preču uz citām bijušajām PSRS valstīm, kas cieši saistītas ar Krievijas ekonomiku, norāda Baltkrievijas Ārlietu ministrija.
Rietumu sankciju un zemo naftas cenu izraisītais rubļa kritums jau ir izsaucis vairākas valūtu devalvācijas un tirdzniecības strīdus 1. janvārī oficiāli darbību uzsākušajā Eirāzijas Savienībā (ietilpst Krievija, Baltkrievija, Kazahstāna, Kirgizstāna un Armēnija). Tas liek apšaubīt savienības mērķa – ekonomiskās izaugsmes panākšanu.
Minska un Maskava ir ķildojušās par virkni jautājumi, tai skaitā pārtikas eksportu un kaujām Ukrainā. 2014. gada novembrī Krievija aizliedza gaļas importu no Baltkrievijas, apgalvojot, ka kaimiņvalsts reeksportē Maskavas atbildes sankcijām pakļautos Rietumu produktus, ko Krievijā ievest aizliegts. Lukašenko Kremļa rīcību nosauca par "nepiedienīgu" un iesaistījās publiskā cīņā ar Krievijas pārtikas regulatoriem.
Minskai politiski attālinoties no Maskavas, Lukašenko ir konsekventi aizstāvējis Ukrainas suverenitāti un mēģina aizsargāt savu valsti no Kremļa taustekļiem. Pirmdien Minska izsludināja jebkad lielākās miera laikā valstī notikušās militārās mācības ar 15 000 karavīru piedalīšanos.
1. februārī Baltkrievijā spēkā stāsies jauna militārā doktrīna, kas, šķiet, ir brīdinājums pret Krievijas militāro iejaukšanos, norāda žurnāls. Doktrīnā uzsvērts, ka bruņotu grupējumu, neregulāro spēku vai algotņu grupu iesūtīšana Baltkrievijā tiks uzskatīta par kara pieteikumu. Tā ir acīmredzama norāde uz tā sauktajiem "zaļajiem vīriņiem", kas parādījās Krimā pirms tās aneksijas, uzskata žurnāls.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins Krimas aneksiju attaisnoja ar apgalvojumu, ka tas darīts etnisko krievu un krieviski runājošo cilvēku aizsardzībai. Tikmēr Lukašenko ir sācis baltkrievu valodas popularizēšanu.
Pagājušajā nedēļā Baltkrievijas valsts mediji izziņoja jaunu "derusifikācijas" politiku skolās, kas, šķiet, ir mēģinājums atdzīvināt baltkrievu valodu, kas zaudē savas pozīcijas krievu mēles priekšā. 2009. gadā veiktā aptaujā 53% iedzīvotāju baltkrievu valodu norādīja kā savu dzimto. Tas bija kritums no 73% 1999. gadā. Paziņojums par "derusifikāciju" ir skaidra politikas maiņa. Lukašenko kādreiz bija izteicies, ka baltkrievu valodā "nevar izteikt neko būtisku".
Par spīti Lukašenko manevriem, lai pasargātu valsti no Krievijas ekonomiskās lejupslīdes un ģeopolitiskā spiediena, pastāv iespēja, ka viņš tomēr varētu nebūt gatavs pilnībā aiziet no Kremļa. Maskavas un Minskas attiecības gadiem bijušas svarīgas, lai ar subsīdijām Baltkrievijas ekonomikai uzturētu Lukašenko varas tvērienu.
Svarīgs jautājums ir, kā Lukašenko var nogludināt nesmukumus ar cilvēktiesību situāciju valstī. Kamēr Maskavai tas ir maz rūpējis, Eiropas Savienība (ES) uz šo problēmu ir skatījusies nopietnāk. Ceturtdienas preses konferencē Lukašenko norādīja, ka līdz prezidenta vēlēšanām (gaidāmas novembrī) nekādas izmaiņas attiecībās ar Briseli nav gaidāmas.
Tomēr viņš ir atbrīvojis no ieslodzījuma vairākus aktīvistus, kas arestēti, apspiežot protestus pēc 2010. gada prezidenta vēlēšanām. Tas ir mazs, bet svarīgs solis, kas palielina tuvināšanās iespēju ar ES, uzsver medijs.
Baltkrievijas prezidentam būs jāizlemj, kas ir sliktāk: vājināt savu autoritāro varu, vai pakļaut valsti Krievijas ievainotās ekonomikas ietekmei un krievu revanšismam, paredz "Foreign Policy".
