Lai gan pagaidām ASV oficiāli nepaziņoja par operācijas sākšanu pilsoņu kara plosītajā Sīrijā, mediji jau vēsta, ka Lielbritānija būšot gatava nepieciešamības gadījumā atbalstīt ASV ar saviem jūras spēkiem. Operācija varētu sākties jau šonedēļ, vēsta britu mediji.
Tikmēr Sīrijas prezidents Bašars al Asads paziņojis, ka ASV iebrukuma gadījumā tā cietīs neveiksmi "tāpat kā visos iepriekšējos savos karos", vēsta raidsabiedrība BBC.
Aģentūra FP ziņoja, ka ASV prezidents Baraks Obama vēl nav pieņēmis lēmumu par militāru operāciju Sīrijā. Taču iepriekš ASV un Lielbritānija draudēja Sīrijai ar "nopietnu atbildi", ja apstiprināsies aizdomas, ka Damaskas režīms ir atbildīgs par ķīmisko ieroču lietošanu.
Sīrijas opozīcija apsūdz režīmu ķīmisko ieroču lietošanā uzbrukumos Damaskas piepilsētās, kur gājuši bojā no 500 līdz 1000 civiliedzīvotāju. Sīrijas valdība savukārt apgalvo, ka ķīmiskos ieročus lietojuši opozīcijas spēki.
Laikraksts "Telegraph", atsaucoties uz avotiem valdībā, ziņo, ka Lielbritānijas jūras spēku kuģi būšot gatavi tuvākajās dienās pievienoties ASV spēkiem, ja sāksies operācija pret Asada režīmu.
Britu laikraksts norāda, ka par operācijas formālo iemeslu kļūs ķīmisko ieroču lietošana pret iedzīvotājiem. Plānots, ka operācijas laikā Sīrijas režīmam dos precīzus triecienus ar raķetēm. Laikraksts atzīmē, ka pavēle pielietot spēku varētu būt saņemta šīs nedēļas laikā.
Tikmēr Asads intervijā laikrakstam "Izvestija" paziņojis - ja ASV uzdrošināsies iebrukt Sīrijā, tad tā piedzīvos izgāšanos tāpat kā visos savos iepriekšējos karos.
Savukārt Turcijas ārlietu ministrs Ahmets Davutoglu paziņojis, ka Turcija pievienosies jebkurai koalīcijai pret Asada režīmu, pat ja tās darbības negūs ANO Drošības padomes atbalstu, ziņo aģentūra "Reuters".
"Pašlaik 36 – 37 valstis apspriež šādu alternatīvu. Ja sarunas procesā izveidos koalīciju pret Sīriju, Turcija ieņems vietu šajā koalīcijā," paziņojis ministrs. Pēc viņa teiktā, Ankara vienmēr iestājusies par to, lai starptautiska sabiedrība rīkotos, pamatojoties uz ANO lēmumiem, taču šajā gadījumā Turcijas valdība gatava izskatīt arī citus variantus, ja ANO Drošības padome nepieņems lēmumu par spiediena izdarīšanu uz Damasku.
Jau ziņots, ka Sīrija svētdien atļāva ANO inspektoriem sākt tūlītēju izmeklēšanu attiecībā uz nemiernieku apgalvojumiem, ka prezidenta Bašara al Asada režīmam lojālie spēki Damaskas apkārtnē lietojuši ķīmiskos ieročus, nogalinot simtiem cilvēku.
Nemieri Sīrijā sākās kā pret valdību vērstas demonstrācijas 2011. gada pavasarī, kas ātri pārauga plaša mēroga pilsoņu karā, kurā jau gājuši bojā vairāk nekā 100 000 cilvēku.
Rietumus ļoti satrauc iespēja, ka Sīrijas prezidenta Bašara al Asada spēki varētu pielietot ķīmiskos ieročus, kuri ir valdības rīcībā. Tāpat nopietnas bažas rada bīstamā bruņojuma nonākšana pret valdību karojošo nemiernieku rokās, kuru rindās ir daudz radikālo islāmistu un ar teroristu organizācijām saistītas personas.
ANO ir saņēmusi 13 ziņojumus par iespējamiem gadījumiem, kad konfliktā pielietoti ķīmiskie ieroči. Vienu no tiem iesniegusi Damaska, bet lielāko daļu ASV, Francija un Lielbritānija.
Gan Sīrija valdība, gan bruņotie nemiernieki noliedz, ka būtu pielietojuši ķīmisko bruņojumu, to lietošanā apsūdzot viena otru. Tiek uzskatīts, ka Sīrijā, kura ir viena no septiņām valstīm, kas nav pievienojusies 1997. ķīmisko ieroču aizlieguma konvencijai, ir lieli sinepju gāzes uz zarīna krājumi.
