Prēmija piešķirta par "viņu nevardarbīgo cīņu par sieviešu drošību un par sieviešu tiesībām pilnā mērā piedalīties miera veidošanas darbā", teikts Nobela Miera prēmijas komitejas Norvēģijā paziņojumā.
Paziņojot par balvas piešķiršanu Oslo, Nobela komitejas priekšsēdētājs Torbjerns Jaglands teica: "Mēs nevaram sasniegt demokrātiju un ilgstošu mieru šajā pasaulē, ja sievietes negūst tādas pašas iespējas kā vīriešiem ietekmēt attīstību visos sabiedrības līmeņos."
"Norvēģijas Nobela komiteja cer, ka balva ... palīdzēs izbeigt sieviešu apspiešanu, kas joprojām ir sastopama daudzās valstīs, un realizēt lielo potenciālu demokrātijas un miera nostiprināšanā, kas piemīt sievietēm," norādījis Jaglands.
Džonsone - Sērlīfa ir pirmā demokrātiski ievēlētā Libērijas prezidente. Viņa ir arī pirmā sieviete šīs valsts vadītāja amatā. Sieviešu tiesības viņa aktīvi sāka aizstāvēt pēc ievēlēšanas amatā 2006. gadā. Viņa kandidē uz otro termiņu nākmnedēļ paredzētajās prezidenta vēlēšanās.
Savukārt Gbovī asi iestājās pret vardarbību Libērijas pilsoņu kara laikā un mobilizēja dažādu etnisko un reliģisko kopienu sievietes miera iedibināšanai. Viņai pieder ideja par "seksuālo streiku" - atteikties pildīt sievu pienākumus, kamēr vīri neizbeigs karu. Viņa arī mudināja sievietes aktīvi piedalīties vēlēšanās un valsts politiskajā dzīvē.
Komiteja atzīmē Karmanas vadošo lomu cīņā par sieviešu tiesībām Jemenā tā dēvētā Arābu pavasara prodemokrātiskās sacelšanās laikā. Aģentūrai "Associated Press" viņa atzinusi, ka velta balvu "jauniešu revolūcijai, Jemenai un Jemenas tautai".
Kā ziņots, Nobela Miera prēmiju atšķirībā no citām Nobela prēmijām piešķir nevis Zviedrijas, bet Norvēģijas komiteja. Prēmijas apjoms tāpat kā pārējām balvām ir 10 miljoni kronu ( 700 000 latu). Miera prēmiju pasniegs Norvēģijas karalis svinīgā ceremonijā Oslo. Tā notiks 10. decembrī Alfrēda Nobela nāves dienā.