Lai gan arī citās Eiropas Savienības (ES) valstīs mēģināts kāpināt budžeta ieņēmumus, paaugstinot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes, ja Latvijas valdība īstenos ieceri paaugstināt PVN no 18% līdz 21%, tā būs starp augstākajām likmēm ES.
Augstāka PVN likme salīdzinājumā ar Latvijas 21% būtu tikai četrās ES valstīs - Dānijā un Zviedrijā, kurās noteikta 25% likme, kā arī Polijā un Somijā, kurā tā ir 22%. Līdzīga likme - 21% - šobrīd noteikta Beļģijā un Īrijā.


Polija šobrīd ir vienīgā jaunā ES dalībvalsts, kurā PVN likme pārsniedz 20% atzīmi.


Viszemākā PVN likme ir noteikta Kiprā un Luksemburgā - 15%. Šīm valstīm šā gada 1.decembrī pievienojās arī Lielbritānija.


Savukārt Vācijas valdība šā gada novembra beigās noraidīja iespēju valsts ekonomikas stimulēšanai samazināt nodokļu likmes, vismaz līdz nākošajā gadā septembrī paredzētajām federālajām vēlēšanām. Kā jau ziņots, Vācija jau īstenojusi PVN likmes paaugstināšanu no 16% līdz 19% 2007.gada sākumā, lai tādējādi veicinātu budžeta ienākumu palielināšanos.


Arī Francijas valdība paudusi nodomu nepieļaut PVN likmes pazemināšanu.


Lietuvas valdība decembra sākumā nolēma PVN likmi paaugstināt no 18% līdz 19%, bet uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi - no 15% līdz 20%.


Eiropas Savienības (ES) finanšu un budžeta komisāre Daļa Gribauskaite EK ierosinājumu samazināt PVN likmi komentēja šādi: "Lietuvai neder tās metodes, kuras der citām valstīm, piemēram, dažu nodokļu samazināšana. Visas fiskālās metodes - nodokļu samazināšana vai investīcijas - var izmantot vienīgi tajās valstīs, kuras ievēro Stabilitātes pakta prasības un ir sagatavojušās grūtībām. Uz Lietuvu tas nekādā veidā neattiecas. Lietuvai nav tādas manevrēšanas brīvības, ņemot vērā inflāciju, kas pārsniedz 10%, un 2009.gadā paredzamo finansiālo bedri vairāk nekā piecu miljardu litu (viena miljarda latu) apmērā. Vispārēja PVN samazināšana ir ļoti neefektīva un dārga metode - tāds ir EK kopīgais viedoklis."


Savukārt jaunāko Lietuvas valdības izstrādāto krīzes apkarošanas plānu Gribauskaite uzskata par nepietiekoši stingru.


Latvijas ziemeļu kaimiņvalsts Igaunija plāno no nākamā gada palielināt samazināto pievienotās vērtības nodokļa likmi no 5% līdz 9%.


Pašlaik aktuālāko ekonomisko jautājumu risināšanai ES valstu līderi sanāks Briselē 11. un 12.decembrī.


Kopienas dalībvalstu galvas apspriedīs EK izstrādāto 200 miljardu eiro (140,5 miljardu latu) vērto ekonomikas stimulēšanas plānu Eiropas ekonomikas glābšanai no recesijas.


Ekonomikas stimulēšana un krīzes seku mazināšanas iespējas patlaban ir svarīgākais uzdevums visām Eiropas valstīm. Francija šīm nolūkam plāno novirzīt 26 miljardus eiro (18,3 miljardus latu) jeb 1,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoma. Šos līdzekļus plānots izmantot no 80 000 līdz 110 000 jaunu darba vietu radīšanai, lai kompensētu nākošgad paredzēto 90 000 darba vietu likvidēšanu dažādās kompānijās. 10,5 miljardi eiro (7,4 miljardi latu) tiks atvēlēti infrastruktūras attīstībai, pētījumiem un vietējo valdības pārstāvju atbalstam. No šīs summas četri miljardi eiro (2,8 miljardi latu) paredzēti investīcijām valstij piederošajā dzelzceļa sistēmā, enerģētikas un pasta kompānijās, kā arī infrastruktūras projektu paātrināšanā, piemēram ātrgaitas vilcienu līnijai Francijas rietumos.


Savukārt Vācijas valdības izstrādāto krīzes apkarošanas pasākumu vērtība ir 31 miljards eiro (21,8 miljardi latu). Aptuveni 15 miljardus eiro (10,5 miljardus latu) paredzams novirzīt Vācijas nacionālajai attīstības bankai "Kreditanstalt fuer Wiederaufbau" (KfW) tās kreditēšanas operāciju atbalstam.


Ungārijas pretkrīzes pasākumiem tuvāko divu gadu laikā plāno novirzīt 1,4 triljonus forintu (3,7 miljardus latu). Plānā nav iekļauti jaunu izdevumu posteņi, bet gan esošo līdzekļu izmantošana biznesa atbalstam. Paredzams, ka 680 miljardi forintu (1,8 miljardi latu) tiks piešķirti mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam un vēl 260 miljardi forintu (694,2 miljoni latu) - aizdevumu likviditātes garantēšanai.


Itālija plāno pirmkārt atbalstīt no krīzes cietušus uzņēmumus un mājsaimniecības, tostarp piešķirt nodokļu atvieglojumus 2,4 miljardu eiro (1,7 miljardu latu) vērtībā trūcīgākajām ģimenēm. Ekonomikas atbalsta plāna kopējā vērtība ir 80 miljardi eiro (56,2 miljardi latu). Valsts plāno uz laiku iesaldēt regulējamās energoresursu cenas, kā arī ceļu nodevas.


Nīderlandes valdība paziņoja par "likviditātes impulsu" aptuveni sešu miljardu eiro (4,2 miljardu latu) vērtībā, kas līdz ar citiem pasākumiem ļaus kompānijām norakstīt investīcijas agrāk nekā parasti.


Spānija pēdējo sešu mēnešu laikā paziņoja par vairāku pasākumu īstenošanu ekonomiskās izaugsmes tempa palēnināšanās seku mīkstināšanai, tika izstrādāts 38 miljardu eiro (26,7 miljardu latu) vērts fiskālās stimulēšanas pasākumu komplekss, tostarp nodokļu atvieglojumi sešu miljardu eiro (4,2 miljardu latu) apmērā, kā arī četri miljardi eiro (2,8 miljardi latu) kompānijām un mājsaimniecībām, kas piedzīvo grūtības kredītu atmaksāšanā. Savukārt pagājušajā nedēļā Spānijas valdība pavēstīja par plānu novirzīt 11 miljardus eiro (7,7 miljardus latu) aptuveni 300 000 darba vietu radīšanai. Atbalsts tiks sniegts arī autoražošanas sektoram - 800 miljonu eiro (562,2 miljonu latu) apmērā.


Spānijas valdības krīzes seku mazināšanas plāna summa veido aptuveni 1% no valsts IKP.


Savukārt Zviedrijas valdība paudusi nodomu atvēlēt ekonomikas atbalstam līdz 15 miljardiem Zviedrijas kronu (996 miljonus latu).


Šveices valdība plāno stimulēt ekonomisko izaugsmi, pārskaitot 340 miljonus franku (150 miljonus latu) aizsardzībai pret plūdiem un citām dabas katastrofām, kā arī energoresursu izmantošanas efektivitātes paaugstināšanai. Ceļu un dzelzceļu attīstībai paredzēts aptuveni viens miljards franku (450 miljoni latu). Vēl 550 miljoni franku (247,5 miljoni latu) ir paredzēti nodokļu atvieglojumiem 659 kompānijām darba vietu radīšanas programmu īstenošanai.


Savukārt Lielbritānija 24.novembrī paziņoja par nodomu injicēt valsts ekonomikā 20 miljardus sterliņu mārciņu (16,1 miljardu latu), nodrošinot nodokļu atvieglojumus un veicot kapitālieguldījumus, tostarp ar šā gada 1.decembri PVN likme Lielbritānijā tika samazināta no 17,5% līdz 15%. Plānots, ka PVN likmes samazinājums Apvienotajā Karalistē būs spēkā līdz 2009.gada beigām.


Vienlaikus šajā plānā paredzēta nodokļu atmaksa kompānijām, kuras iepriekš strādāja ar peļņu, bet šobrīd cieš zaudējumus. Tādējādi zaudējumus apmērā līdz 50 000 sterliņu mārciņu (40 150 latu) iespējams kompensēt, izmantojot pēdējo trīs gadu laikā gūto peļņu. Tiek lēsts, ka šāds valsts sniegtais atbalsts varētu dot labumu aptuveni 75 000 kompāniju.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit