Vācija neapsver iespēju iesaistīties uzbrukumā pret Sīrijas režīmu un neviens to Berlīnei arī nav lūdzis darīt, atsaucoties uz Vācijas valdības piektdien paziņoto, vēsta aģentūra AP.
"Mums nav bijuši aicinājumi iesaistīties un vācu militārā piedalīšanās iespēja valdībā nav apsvērta," žurnālistiem paziņoja kancleres Angelas Merkeles runasvīrs Stefens Seibers. "Mēs to neesam apsprieduši un neapspriežam," pārstāvis atbildēja uz jautājumu, vai Vācija militārajā operācijā varētu iesaistīties vēlāk.
Pēc 21. augustā notikušā ķīmiskā uzbrukuma Damaskas apkārtnē, kurā, gājuši bojām simtiem cilvēku, Vācija starptautisko sabiedrību aicināja ieņemt "skaidru nostāju", nepaskaidrojot, ko tieši tas nozīmē.
Vācieši parasti mūsdienās ir atturīgi pret militārām operācijām un Merkeles valdība gatavojas parlamenta vēlēšanām 22. septembrī. Aptaujas liecina, ka vairums vēlētāju ir nosakņoti pret piedalīšanos jebkādā uzbrukumā Sīrijai.
Merkeles pārstāvis piektdien uzsvēra, ka Vācijas likumi "stingri ierobežo" militāro darbību ārzemēs, kurai nepieciešams parlamenta apstiprinājums.
"Es nevēlos spekulēt, kādai jābūt vai var būt korekta starptautiska atbilde šim noziegumam. Tas jānolemj ANO Drošības padomei," paziņoja Seibers.
Merkele ceturtdien telefoniski apspriedās ar Francijas, ASV un Krievijas prezidentiem, uzsverot nepieciešamību rīkoties saskaņā ar ANO Drošības padomes lēmumiem.
Jau vēstīts, ka saskaņā ar opozīcijas aktīvistu ziņām 21. augustā noticis ķīmisko ieroču uzbrukums Damaskas piepilsētām, kurā gājuši bojā vairāk nekā 1000 cilvēku.
ASV un Lielbritānija piedraudēja režīmam ar "nopietnu atbildi" un mediji vēsta, ka jau šonedēļ varētu sākties militārs uzbrukums Sīrijai. ASV pauž pārliecību, ka par ķīmisko uzbrukumu ir vainojami tieši režīma spēki, kuri to kategoriski noliedz.
Nemieri Sīrijā sākās kā pret valdību vērstas demonstrācijas 2011. gada pavasarī, kas ātri pārauga plaša mēroga pilsoņu karā, kurā jau gājuši bojā vairāk nekā 100 000 cilvēku.
Nemiernieku kustības "mugurkauls" ir valstī vairumā esošie sunnītu musulmaņi, kamēr Asadu atbalsta galvenokārt šiītu musulmaņu atzara - alavītu pārstāvji un citas minoritātes. Valdības spēki var paļauties uz Krievijas un Irānas atbalstu.
