Foto: Publicitātes attēli
Ietekmīgais žurnāls "Time" šogad par gada cilvēku pasludinājis pašaizliedzīgos cīnītājus pret ebolas vīrusu. "Viņi riskēja un izturēja, viņi ziedojās un izglāba," raksta "Time".

Uz šo prestižo titulu pretendēja arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins, Fērgusonas protestētāji, Ķīnas magnāts Džeks Ma un Irākas Kurdistānas prezidents Masuds Barzani.

Putins par "Time" gada cilvēku jau kļuva 2007. gadā, bet šogad viņa kandidatūra izvirzīta, nosaucot Krievijas prezidentu par mūsdienu imperiālistu. Ietekmīgais medijs atzīmē, ka Putins savu kultu veido, balstoties uz slaveno Krievijas valdnieku iekarojumiem. Parādot sevi kā viņu mantinieku un turpinātāju, viņš šogad Krievijai pievienoja jaunu teritoriju – Krimu, kas ir pirmais valsts teritoriālais ieguvums pēc Padomju Savienības sabrukuma.

Fērgusonas protestētāji "Time" atzinību izpelnījušies ar spēju atjaunot uzmanību ASV sabiedrības lielajai sašķeltībai un netaisnībai galvenokārt dažādu rasu cilvēku starpā, kura mānīgi tiekot uzskatīta par izskaustu. "Viņu atteikšanās aizmirst zaudēto dzīvību ir pārvērtusi vietēja mēroga apšaudi par nacionāla mēroga kustību," raksta medijs.

Cits pretendents prestižajam titulam – Ķīnas interneta kompānijas "Alibaba" dibinātājs un vadītājs Džeks Ma savukārt tiek uzskatīts par gada kapitālistu. ""Alibaba" dibinātājs apvienojis uzņēmēja ambīcijas ar gudrību dzīvot Ķīnas politiskajā vidē, lai kļūtu par visu laiku lielāko Volstrītas debiju tās vēsturē." Viņš Volstrītā sāka pārdot sava uzņēmuma akcijas, vienā mirklī kļūstot par šī finanšu tirgus "vali", pārdoto akciju kopējai vērtībai tūlītēji apsteidzot pat "Facebook" un "General Motors" rādītājus.

Savukārt Irākas Kurdistānas prezidents Masuds Barzani, kurš neoficiāli tiek uzskatīts par visu kurdu līderi, kļuvis par nominantu gada cilvēka titulam, jo laikā, kad radās "Islāma valsts" (IS), viņš spējis apvienot visus kurdus kopējais cīņai par mieru. Tādējādi ASV uzsāktajā cīņā pret IS par lielvalsts galveno sabiedroto kļuvusi "iedomāta valsts" – Kurdistāna. Līdz pat šim brīdim pat drukātā veidā tā ir redzama vienīgi pašu kurdu apdzīvotajās teritorijās, kuras ietver daļas no Azerbaidžānas, Turcijas, Irānas, Irākas un Sīrijas.

Pēdējos gados par "Time" gada cilvēkiem pasludinātie:

2013. gadā - Pāvests Francisks

2012. gadā - ASV prezidents Baraks Obama (otro reizi)

2011. gadā - protestētājs ("Arābu pavasara", "Occupy" un citu, tostarp Krievijā, Čīlē un Grieķijā, notikušo protestu dalībnieki)

2010. gadā - Marks Cukenbergs

2009. gadā ASV Federālo rezervju vadītājs Bens Bernenks

2008. gadā - ASV prezidents Baraks Obama (pirmo reizi)

2007. gadā - Krievijas prezidents Vladimirs Putins

2006. gadā - "Tu" jeb jebkurš interneta satura veidotājs

2005. gadā - labdari un ziedotāji

2004. gadā - ASV prezidents Džordžs Bušs (otro reizi)

Tāpat laika gaitā par "Time" gada cilvēkiem pasludinātas tādas vēsturiskas personības kā Mihails Gorbačovs (divreiz), Lehs Valensa, Henrijs Kisindžers, Martins Luters Kings, Vinstons Čērčils (divreiz), Josifs Staļins (divreiz) un Ādolfs Hitlers.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!