Japānas aizsardzības ministrs Naoki Tanaka piedraudējis notriekt Ziemeļkorejas raķeti ar satelītu, par kuras palaišanas plāniem piektdien paziņoja Phenjana. Tokija raķeti varētu notriekt, ja tā lidos virs Japānas teritorijas, atsaucoties uz ministra teikto, vēsta aģentūra “Itar – Tass”.
“Es domāju par to, lai dotu pavēli aizsardzības spēkiem iznīcināt šo ballistisko raķeti, ja kļūs skaidrs, ka tā lidos Japānas gaisa telpā,” teica ministrs. Pašlaik tiekot izvērtēta iespēja raķeti notriekt ar zenītraķešu kompleksa “Patriot” un uz kuģiem uzstādīto raķešu novērošanas un pārtveršanas sistēmu palīdzību, pastāstīja ministrs.
Pastāv liela iespējamība, ka Ziemeļkorejas raķete var pārlidot virs Japānas salām starp Okinavu un Taivānu, paziņoja Japānas ārlietu ministrs.
Jau vēstīts, ka Ziemeļkoreja piektdien paziņoja, ka plāno aprīlī palaist raķeti, kas ievirzītu orbītā Zemes novērošanas satelītu, lai gan ANO ir aizliegusi Ziemeļkorejas starpkontinentālo ballistisko raķešu startus.
Palaist raķeti paredzēts laikā no 12. līdz 16.aprīlim, lai atzīmētu mirušā valsts dibinātāja Kima Ilsunga (Irsena) 100 gadu jubileju 15.aprīlī, ziņoja Korejas Centrālā ziņu aģentūra (KCNA).
Raķete "Unha-3" ievirzīs orbītā Ziemeļkorejā uzbūvētu satelītu "Kwangmyongsong-3", ziņoja KCNA, citējot Korejas Kosmosa tehnoloģijas komitejas oficiāla pārstāvja teikto.
Raķete tiks palaista dienvidu virzienā no Sohes satelītu starta stacijas Ziemeļkorejas rietumu piekrastē.
Ziemeļkoreja apgalvo, ka šādi satelīti ir nepieciešami tās ekonomiskajai attīstībai un atbilst Phenjanas kosmosa mierīgas izmantošanas politikai. Šis starts "lielā mērā uzmundrinās armiju un tautu .. plaukstošas valsts veidošanā," teikts tās paziņojumā.
"Ir izraudzīta droša lidojuma orbīta, lai nesējraķetes atlūzas, kas radīsies lidojuma laikā, neietekmētu kaimiņvalstis," paziņoja Ziemeļkoreja, solot ievērot starptautiskus noteikumus.
Ziemeļkoreja lietoja līdzīgus argumentus, lai attaisnotu liela darbības rādiusa raķetes palaišanu 2009.gada 5.aprīlī, apgalvojot, ka tādējādi kosmosā esot nosūtīts satelīts. ANO Drošības padome toreiz nosodīja šo startu un pastiprināja sankcijas pret Phenjanu.
Ziemeļkoreja 29.februārī paziņoja, ka ir piekritusi iesaldēt kodolizmēģinājumus, liela darbības rādiusa raķešu izmēģinājumus un urāna bagātināšanas programmu apmaiņā pret ASV pārtikas palīdzību.
Šāda vienošanās tika panākta abu pušu sarunās Pekinā. Vašingtona apsolīja pārtikas palīdzību 240 000 tonnu apmērā, kā arī varētu sniegt vēl papildu pārtikas palīdzību.