ASV prezidents Baraks Obama, slaukot asaras, izteicis līdzjūtību traģēdijas upuru ģimenēm un nosaucis to par "bezjēdzīgu vardarbības aktu".
"Mēs esam pārcietuši pārāk daudz šādas traģēdijas. Mūsu valsts tam ir gājusi cauri pārk daudz reižu," teica Baraks Obama, uzsverot, ka politiķiem ir jāpieņem jēgpilns lēmums, neatkarīgi no politiskās piederības, lai novērstu šādas traģēdijas. Tādējādi ASV prezidents norādījis, ka Baltais nams atgriezīsies pie politiski jutīgā jautājuma par liberālajiem ieroču tirgošanas un glabāšanas noteikumiem.
Jau ziņots, ka 20 gadus vecais Adams Lanza 14. decembrī sarīkoja apšaudi Ņūtaunas pamatskolā, Konektikutas štatā, vispirms nogalinot savu māti Nensiju Lanzu, kur bija skolotāja šajā skolā. Bet pēc slaktiņa slepkava, iespējams, izdarījis pašnāvību.
Policija apstiprinājusi, ka ieroči ar kuriem šāvis Lanca, bijuši legāli, no viņa mātes ieroču kolekcijas. Viņa aizrāvusies ar ieroču kolekcionēšanu un nereti kopā ar saviem dēliem devusies šaut mērķī.
Kā raksta CNN, pēc policijas rīcībā esošās informācijas, noziedznieks izmantojis trīs ieročus – pistoles "Sig Sauer" un "Glock" atrastas pie Lancas līķa, bet vēl viena pusautomātiskā šautene atrasta viņa automašīnā skolas stāvlaukumā.
Kā skaidro BBC žurnālists Marks Mardels, amerikāņi uzskata, ka ieroča glabāšana ir viņu tiesības. Šaujamierocis ne tikai kā medībām vai sportam, bet galvenokārt pašaizsardzīvai nepieciešama lieta. Šīs tiesības ietvertas arī nozīmīgākajā valsts dokumentā – konstitūcijā. Tomēr šī varētu būt reize, kad varētu tikt sākta diskusija par šo tiesību maiņu.
Jau ziņots, ka sākumskolā Ņūtaunas pilsētā, kas atrodas 130 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no Ņujorkas, piektdien tika nošauti seši pieaugušie, kā tiek vēstīts arī skolas direktore un psiholoģe, kā arī 20 bērni, no kuriem 18 mira notikuma vietā, bet divi vēlāk slimnīcā. Skolā mācās piecus līdz desmit gadus veci bērni.
Līdzjūtību par notikušo pauduši daudzi pasaules līderi: Apvienoto Nāciju ģenerālsekretārs Bans Kimūns, Lielbritānijas karaliene Elizabete II, kā arī Eiropas Savienības augstā ārlietu un drošības politikas pārstāve Ketrīna Eštone, kā arī Latvijas valsts augstākās amatpersonas.
Upuru skaita ziņā šī ir otrā lielākā apšaude ASV mācību iestāžu vēsturē pēc 2007.gadā notikušās apšaudes Virdžīnijas Tehniskajā universitātē, kurā gāja bojā 33 cilvēki.
