"Darbi turpinās katru dienu un visos laika apstākļos," teikts dienesta paziņojumā.
Šo nocietinājumu uzdevums ir nepieļaut militārās tehnikas un bruņojuma ievešanu Ukrainā no neatzītās Piedņestras republikas. Piedņestra ir Kremļa atbalstīta Moldovas teritorija, kas 1990. gadā pasludināja neatkarību. Tās teritorijā izvietota Krievijas armija.
Ukraina, kuras austrumos notiek karš ar Krievijas atbalstītajiem separātistiem, ir nobažījusies, ka Krievija varētu ievest Ukrainā bruņojumu arī no Piedņestras.
NATO ir atzinusi, ka Ukrainā atrodas Krievijas karaspēks un kaujas tehnika. Tāpat novērota Krievijas karaspēka koncentrēšanās pie Ukrainas robežām. Maskava to noliedz. Kaujinieku un tehnikas kustība notiek pār simtiem kilometru garu Ukrainas-Krievijas robežas posmu, kas neatrodas Ukrainas spēku kontrolē.
Uz robežas ar Krieviju Ukraina ir sākusi realizēt aizsargbūvju projektu "Siena". "Delfi" jau jūlijā ziņoja, ka Harkovas apgabalā uz robežas Ukraina raka aizsarggrāvi.
Krievijas atbalstīto un apbruņoto kaujinieku cīņas ar Ukrainas armiju valsts austrumos notiek kopš pavasara, kad aprīlī bruņotas bandas pārņēma valsts un drošības iestāžu ēkas, pasludinot Doņeckas un Luhanskas "tautas republikas".
Pirms tam martā Krievija anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu.
Kaujas nav izdevies apturēt pamieram, kas septembra sākumā noslēgts Minskā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
