Tuvojoties Pirmā pasaules kara simtgadei, vēsturnieki pievērš uzmanību notikumu ķēdei, kas noveda pie bruņotā konflikta. "Es varu kļūdīties, bet, vai pēc simts gadiem viņu pēcteči neatskatīsies uz Ukrainas notikumiem, lai izprastu nākamā lielā pasaules ugunsgrēka sākumu?" Lūkass retoriski jautā laikrakstā "Daily Mail" publicētajā rakstā.
Kremļa propagandas un Krievijas specdienestu vadīti bruņoti vīri Ukrainā veido ceļu kontrolposteņus, uzbrūk policijas iecirkņiem un rauj nost valsts karogus, pēdējo dienu notikumus raksturo Lūkass, norādot, ka viņi neposta tikai savu valsti vien, bet arī kārtību, kas desmitgades ir nodrošinājusi mieru lielākajā daļā Eiropas.
Krievijas prezidenta Vladimira Putina mērķis ir izmantot Rietumu nespēju saskaņoti vērsties pret kopīgiem draudiem. "Dziļi depresīvs ir fakts, ka pēdējo dažu mēnešu notikumi, Krievijai anektējot Krimu un apspiežot opozīciju Ukrainā, ir parādījuši, ka Rietumi ir sašķelti, pazemoti un bezspēcīgi šo zemes sagrābšanas faktu priekšā," raksta britu analītiķis.
"Drīz mums būs jāsaskaras ar drūmu izvēli. Mēs varam izvēlēties nodot jebkādu atbildību aizsargāt Ukrainu un Baltijas valstis – gandrīz noteikti Putina nākamo mērķi – pret tālāku Krievijas iebrukumu. Vai arī mēs varam uzsākt "pēdējā ierakuma" mēģinājumu atturēt Krieviju no tās impēriskajām ambīcijām," uzskata žurnālists.
"Ja mēs izvēlamies pretoties Putinam, mēs riskējam ar šausminošu militāru eskalāciju," raksta autors, norādot, ka, nepārspīlējot, tā var novest pasauli uz kodolkara sliekšņa. "Putins to zina, Un viņš tic, ka mēs izvēlēsimies padoties," paredz speciālists.
Lūkass norāda, ka Kremlis patiesībā nekad nav atteicies no savām impēriskajām tieksmēm. Kamēr modernā Vācija ir pārkāpusi pār militārismam un imperiālismam, Krievija to joprojām ir saglabājusi, uzsver analītiķis.
"Putins uzskata, ka vēsturiskais liktenis ļauj Krievijai sagrābt zemes, iebiedēt un izolēt kaimiņus. Krievijas līderis Ukrainu neuztver kā īstu valsti, bet gan kā teritoriju, kurā viņš ir apņēmies dominēt," raksta laikraksta "The Economist" apskatnieks Lūkass.
Krievija Ukrainu ir nostādījusi "neiespējamas" izvēles priekšā – sadalīt savu valsti, vai iesaistīties karā, ko tā nevar uzvarēt, raksturo Lūkass. "No savas puses Krievija spēlē brutāli gudru spēli. Viņa apzināti cenšas pazemot un destabilizēt Ukrainu," secina pētnieks, norādot uz Krievijas neiedomājamo liekulību.
Tomēr lielākais Putina ieguvums ir Rietumu, pret kuriem tas neslēpj savu naidu, vājums, pauž populārais žurnālists.
"Viņš arī nicina mūsu vājumu. Viņš redz, kā Eiropa un Amerika skarbi runā, bet nav spējušas sniegt vienotu atbildi augošajai katastrofai," brīdina Lūkass.
"Viņa nemīlīgajā pasaules uztverē nozīme ir tikai spēkam un naudai. Viņš tic, ka mēs Rietumos esam pārāk vāji, lai aizsargātu sevi draudu gadījumā. Līdz šim viņa novērtējums izskatās pareizs," secina analītiķis, piebilstot, ka pat galvenais Rietumu drošības garants NATO "čīkst" zem Ukrainas krīzes smaguma.
Lūkass uzsver, ka veltīgi ir cerēt, ka Putinu apturēs diplomātija, norādot, ka Rietumi šo vīru nav pareizi novērtējuši. "Viņš ir gatavs likt savai tautai ciest ekonomiskas sāpes un riskēt ar karu tā dēļ, kas pēc viņa domām ir nacionālās intereses. Mēs rietumos tam neesam gatavi," raksta žurnālists.
"Sagrābis Ukrainu viņš pievērsīs uzmanību Baltijas valstīm. Eiropas Savienības (ES) un NATO dalībvalstis, viņu likumīgā sabiedrība, vēlēšanas un augošā ekonomika ir nešaubīgs pārmetums tiem, kuri vada zemiskumu un brutalitāti Krievijā," uzskata Austrumeiropas speciālists.
Viņš norāda, ka, lai pazemotu Baltijas valstis un reizē arī Rietumus, Putinam pat nav jāiebrūk, bet, izmantojot sociālo dalījumu, jāaģitē un jāprovocē, lai vienā vai vairākās Baltijas valstīs izraisītu nepanesamu ekonomisko vai politisko spiedienu.
Savukārt ES un NATO savā pašreizējā formā tikai aicinās uz dialogu un draudēs ar sankcijām, bet nekas nenotiks. Tas nozīmē, ka Baltija neizturēs un Putins savāks teritorijas, ieskicē Lūkass.
"Tās būs NATO beigas un rītausma jaunai šausminošai pasaulei, kur starptautiskās tiesības neko nenozīmēs un stiprākie dominēs pār vājajiem. Krievija – nežēlīga un alkatīga – var dalīt un valdīt nākamās desmitgades," ieskicē analītiķis.
Lūkass uzdod retorisku jautājumu, vai Lielbritānija ar nemitīgi sarūkošiem bruņotajiem spēkiem un gļēviem sabiedrotajiem spēs pretoties Krievijas noteiktajai pasaules kārtībai. Viņš norāda, ka Lielbritānijas "īpašās attiecības" ar ASV jau labi parādīja Londonas nespēja vienoties par atbalstu Baraka Obamas plānotajam triecienam pret Sīrijas Bašara al Asada režīmu.
Tāpat Rietumu izlūkošanas darbības nopietni ir apdraudējis uz Maskavu aizbēgušais bijušais ASV izlūkdienestu darbinieks Edvards Snoudens, kurš ir nozadzis desmitiem tūkstošus slepenu dokumentu, atgādina Lūkass.
Pilnu Edvarda Lūkasa rakstu var lasīt šeit.
