"No Leo gleznām nāk milzīgs gaišums. Tās radītas ar lielu mīlestību. Attiecības ar cilvēkiem viņam bija ļoti būtiskas. Mīlestība un aizrautība – kā pret cilvēkiem, tā dabu, jūtama arī viņa darbos," jubilejas izstādes pasākumā sacīja Terēzes Kokles draudzene, Valmieras Drāmas teātra aktrise Astra Baumane, piebilstot, ka atklāšana bijusi tik emocionāli saviļņojoša, ka gribējies pat raudāt.

Arī izstādes kolekcijas īpašniece Terēze Kokle atzina, ka vakars izdevies. "Tās ir atmiņas. Šis vakars ļauj atgriezties skaistās atmiņās," neslēpa mākslinieka dzīvesbiedre.

Izstādi atzinīgi vērtē arī mākslas zinātnieks Jānis Borgs. Viņš akcentē, ka ekspozīcijas darbi ļauj gremdēties un aizdomāties par pagātnes notikumiem. "1962., 1963., 1964. gads bija pretmodernisma laikmets, bet Leo piederēja modernistu flangam. Pārdzīvojumiem piesātināts laiks. Kokle, Pauļuks, Fridrihsons – tā laika košās personības atgādina līdzību ar slavenajiem impresionistiem. Viņi ir tāds kā etalons, kādam jābūt īstam māksliniekam," teica Borgs.

Izstādes atklāšanā piedalījās Terēzes Kokles draugi un laikabiedri, Ādažu un Carnikavas novada domes vadība, Latvijas Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji, kā arī citi interesenti. Nozīmīgo notikumu atklāja aktrises Zane Dombrovska un Zane Jančevska ar dziesmām no Latvijas Nacionālā teātra izrādes "Leo. Pēdējā bohēma". Saksofonista Valda Zirņa un piansta Jāņa Miltiņa izpildījumā skanēja Leo Kokles mīļākā melodija "Vaterlo tilts".

Izstāde interesentiem būs aplūkojama līdz pat 14. maijam.