Kalngalē iedzīvotāja Olga Šeremeta stāsta, ka viņas dārzā jau gadiem aug nevis zāle un puķes, bet tikai sūnas, jo te aizvien ir dubļi un ļoti augsts ūdens līmenis. Langas upe, kuras ūdeņiem no Eimuru - Mangaļu poldera jānonāk Lielās juglas kanālā, ir aizaugusi teju visā tās garumā.
Astoņos kilometrus garā upe, no kuras puse ir Rīgas pilsētas teritorijā, bet otra - Carnikavas ovadā, deviņdesmito gadu beigās sadalīta 50 privātīpašniekiem, kuriem, saskaņā ar likumdošanu, tā būtu jāuztur kārtībā, taču realitātē upe nav tīrīta jau aptuveni trīsdesmit gadus.
Pat tad, ja Carnikavas pašvaldība saskaņotu upes tīrīšanu ar vairāk nekā 50 tās īpašniekiem, nepieciešamie līdzekļi būtu jāiekasē no visiem, kas ir visai sarežģīts uzdevums.
"Šāda veida sistēma nedarbojas. Kādam ir jāuzņemas vadība. Vieni iztīra savu savu daļu, vieni - neiztīra. Carnikva savā laikā ir pārņēmusi poldera meliorācijas sistēmas sūkņu stacijas, bet centrālie grāvji faktiski ir aizauguši," teic Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica.
Lielās cerības tika liktas uz grozījumiem ar meliorācijas sistēmu saistītajā likumdošanā, kas pagājušā gada nogalē nodota izskatīšanai Saeimā. Carnikavas pašvsaldības priekšlikms bija, lai pašvaldība ar saviem normatīviem dokumentiem varētu noteikt pašvaldības nozīmes melioprācijas sistēmu un vismaz nodrošināt, ka centrālo meliorācijas sitēmas daļu pašvaldība likumīgi drīkst sakārtot.
