Sākoties karstumam, koncertzāles telpās tika fiksēti plus 30 grādi. Vienā no koncertiem teju simts mākslinieki uz skatuves un teju astoņi simti skatītāju zālē un balkonā atskārta, ka viņiem burtiski trūkst gaisa, ziņo portāls.
Aizvadītajā ceturtdienā uz oficiālām sarunām koncertzālē tika izsaukti visi pārstāvji, kuru uzņēmumi saistīti ar būves celtniecību - būves projekta izstrādātāji no Jura Pogas arhitektu biroja, celtnieki no ģenerāluzņēmēja "UPB", kā arī apakšuzņēmēji - kondicionēšanas un ventilēšanas projekta izstrādātāji un uzstādītāji - Jāņa Ķigura biroja darbinieki. Kopīgiem spēkiem plānots izvērtēt nepilnības ventilēšanas sistēmā un vienoties par risinājumu.
"Martā, kad ēka tika nodota ekspluatācijā, pagrabstāvā izvietotā ventilācijas mašīna padeva to gaisa masu, kas paredzēta pēc normatīvajiem rādītājiem. Nebija iemesla domāt, ka radīsies problēmas," portālam atklāja Vidzemes koncertzāle "Cēsis"" valdes priekšsēdētājs Juris Žagars.
Sākoties karstajam laikam un zālei esot pilnai ar cilvēkiem, atklājās, ka problēma tomēr ir. Identificētais defekts ventilācijas sistēmā tika novērsts. Taču atkal atsākoties karstumam, izrādījies, ka defekts ventilācijas sistēmā ir ievērojami nopietnāks, portālam sacījis Žagars.
"Diemžēl pirmā izdarītā izpēte liecina, ka ventilācijas mašīna strādā paredzētajā slodzē, bet gaisa vienalga nav. Ir pamats domāt, ka kļūda ir slodzes aprēķinos vai arī ventilācijas kanālu izbūvē tieši lielajai zālei," norādījis Žagars.
Tuvākajā laikā tiks veikti oficiāli mērījumi, sāksies problēmas risināšanas process. Iespējams, būs jāvēršas ar nopietnām pretenzijām pret celtniekiem vai arhitektiem, pret tiem, kas pieļāvuši kļūdu, akceptējot projektu. Par kļūdu projektā jau tagad varot uzskatīt faktu, ka stiklotajos vestibilos gaisa kondicionēšana netika paredzēta, norādījis Žagars.
Problēmas risināšanā iesaistīties gatavs arī Cēsu novada domes bijušais mērs Gints Šķenders, kurš uzskata - klimata režīmu izraisītās problēmas ēkā varot būt regulējamas gada laikā. Viņaprāt, Cēsu domei jāpiesaista neatkarīgs eksperts, kurš var noteikt problēmas cēloni un to paskaidrot arī ēkas lielākajam finansētājam - Eiropas Savienības fondam.
