Aroniju audzētāji atzīst, ka ogas ir specifikas un ka to realizācijas iespējas Latvijā vēl nav pietiekami apzinātas.

Imants Āboliņš no Amatas novada Drabešu pagasta piemājas saimniecības "Vecbirzgaļi" atjaunojis vairāk nekā piecus hektārus aroniju stādījumu. Tikpat lielā platībā uz viņa emes ir aroniju krūmi, kurus vairs nekopj. "Negribu, lai viss aizaug krūmos, tādēļ stādījumi ir jāappļauj, krūmiem jāzāģē zari. Ogas ir vērtīgas. Ne visi to saprot, tādēļ interese par tām ir maza," laikrakstam atzīst I.Āboliņš.

Viņš arī atzīst, ka aronijas peļņu šobrīd nenes, taču priecājas, ka par apsaimniekotajām platībām saņem platībmaksājumus. "Vairākus gadus aronijas iepirka Pūrē. Pērn sadarbojos ar uzpircējiem no Madonas puses. Šogad par ogu pārdošanu ieliku sludinājumu internetā. Daži interesenti ir bijuši, no tiem divi no Valmieras puses. Pašam nolasīt ogas nav reāli, problēma ir mūspusē saorganizēt arī lasītājus," klāsta A.Āboliņš un min, ka pērn izdevies nolasīt apmēram septiņas tonnas ogu.

Krists Zicmanis no SIA "Unus" Līgatnes pagastā teic, ka samaksa, kādu piedāvā daži ogu uzpircēji, ne vienmēr ir adekvāta. "Par aroniju pārdošanu esmu runājis ar divām firmām, no kurām viena piedāvāja pārāk mazu cenu. Otrs iepircējs bija gatavs paņemt ogas lielā daudzumā par labu samaksu, taču saistībā ar Krievijas embargo esot izveidojusies tāda situācija, ka Eiropas tirgus ir pārpludināts ar aronijām. No sadarbības nekas nesanāca," stāsta Krists.

Viņš lēš, ka no platībām, 14 hektāriem, ko viņš apsaimnieko kopā ar radiniekiem, aroniju raža šogad varētu sasniegt pat 40 tonnas. Interese par ogām pagaidām visai maza. Pārsvarā cilvēki vēlas iegādāties nelielu daudzumu ogu, desmit kilogramus.

Ar aroniju iepirkšanu un noieta tirgus meklēšanu nodarbojas arī SIA "Cooperative" Valmieras pusē. Uzņēmuma vadītājs Nauris Jurgenbergs stāsta, ka sadarbojas arī ar vairākiem aroniju audzētājiem bijušā Cēsu rajona novados. Šosezon uzņēmums plāno iepirkt ap 80 tonnām aroniju. Tas ir krietni vairāk nekā pērn, kad izdevies realizēt vien 45 tonnas ogu. "Latvijā pieprasījums pēc aronijām ir ļoti mazs. Ogu noteikti ir vairāk nekā pircēju. Ārpus Latvijas aronijām ir labs noiets, jo tās tiek plaši pielietotas pārtikā, dzērienu gatavošanā, farmācijā, krāsvielu iegūšanai un citos veidos," skaidro N.Jurgenbergs.

Aronijas ražošanā izmanto Līgatnes vīna darītava. Taču samērā nelielos daudzumos. "Aroniju mums ir nepieciešams maz, vajag tikai kādu tonnu. Tas ir atkarīgs no noieta tirgus, kas mūsu gadījumā ir ierobežots. Vīna ražošanai ir vajadzīgas augstas kvalitātes - svaigas, tīras, nebojātas - ogas," teic vīna darītavas saimnieks Ainārs Vanags. Viņš uzskata, ka tādu apjomu aroniju, cik tās izaug Latvijā, realizēt ir neiespējami.