"No folkloras dzirdēts par tādām senām naudām kā šiliņi, vērdiņi, dālderi, graši, dukāti, ko bērni mūsdienās nepazīst. Kārļa Skalbes pasakā par vērdiņu var lasīt, kā pirtnieks Ansis kļūst bagāts ar brīnumvērdiņa palīdzību. Izrādās, ka vērdiņus 1573. gadā kala arī tepat netālu no Ikšķiles - Dolē - toreizējā Pārdaugavas hercogistē," portālam "Delfi" stāsta muzeja pedagoģe Anna Indāne.

"Latvijā pazīstami arī vēl daudzi citu naudas nosaukumi, piemēram: ēres, ārtingi, timfi, orti, arī plākšņu nauda, markas, ostrubļi, rubļi un lati. Kāda vara nāca, tāda nauda mainījās," skaidro Indāne.

Izstādītā kolekcija sanākusi bagātīga un to var izmantot arī mācību stundās. "Vēstures un ekonomikas stundas var notikt muzejā, jo ar monētu un banknošu, izdotu dažādos laikos un dažādās zemēs, palīdzību var skaidrot arī valstu politisko un ekonomisko situāciju, arī Latvijas tālaika situāciju," lepojas pedagoģe.

Izstādes galvenās kolekcijas autors ir ikšķilietis Roberts Kulpe. Interese par naudas zīmēm un monētām kolekcionāram radusies vēl skolas gados, viņš atklāja izstādes atklāšanā, jo katra jauna naudas maiņa likusi aizdomāties, kāpēc tas tā un kā būs tālāk. "Tā īsti naudas vākšanai viņš nodevies pusmūžā, kad parādījis saviem skolas puikām, kas viņam savākts, nereti iekārdinājis arī tos uz krāšanu, pat samainījis ar tiem neesošās naudiņas. Interese augusi, tā aizņēmusi diezgan lielu laiku un arī naudu, jo eksponātu iegāde ir par naudu. Lai varētu naudiņu klasificēt un attiecīgi sakārtot, Roberts pats speciāli šim nolūkam pircis un veidojis albūmus, gudrojis monētām speciālas plastmasas kabatiņas. Bet tas ir tik laika ietilpīgs darbs, bet veikts pēc sirds aicinājuma.

Tagad Robertam ir vairāki prāvi naudas albumi gan par naudu Latvijā, gan pasaulē. Skolā izlikti apskatei tikai Latvijā lietotās naudas, bet kolekcionāram ir vēlēšanās kādreiz parādīt Ikšķiles sabiedrībai arī visu savu kolekciju. Tas ir kolekcionāra prieka avots, to var teikt, redzot, kā stāstot par savu kolekciju, viņam mirdz acis, kāds prieks un gandarījums pārņem viedo krājēju.

Savāktā naudiņu kolekcija ir vērtība, kuru varēs izmantot gan skolas bērni, gan kolekcionāra mazbērni, lai veidotu priekšstatu par savu valsti, par tās dažādajiem attīstības posmiem. Prieks un lepnums bija saskatāms Roberta mazdēla Olivera acīs, kad viņš jau pagājušonedēļ, kad tikai kārtota izstāde, uz muzeju bija atnācis ar kādu savu klasesbiedru un teica: "To naudiņu ir sakrājis mans vectēvs". Tas ir tas augstākais novērtējums," ar lepnumu stāsta Anna Indāne.