Uz Ķeguma novada domes Sociālo un veselības jautājumu komitejas sēdi bija aicināti novada sociālie darbinieki, lai noskaidrotu problēmas, ar kurām viņiem jāsaskaras darbā un kopīgi ar deputātiem meklētu risinājumus.

Sēdē piedalījās Ķeguma novada Sociālā dienesta vadītāja Vineta Kļava un sociālās darbinieces: Agnese Putāne no Birzgales pagasta, Luīze Ratniece no Rembates pagasta un Lelde Dzintare no Ķeguma. Viņas uzklausīja Sociālo un veselības jautājumu komitejas deputāti un komitejas priekšsēdētāja Daina Vanaga.

Bezdarbnieks dod priekšroku pudelei, nevis darbam

Birzgales pagasta sociālā darbiniece Agnese Putāne dzīvo Birzgalē, un ar sociālā dienesta klientiem sastopas arī ārpus darba laika, tāpēc sava pagasta ļaudis pazīst pietiekami labi.

A.Putāne nupat absolvējusi Liepājas Universitāti, kur viņas bakalaura darba tēma bija "Ilgstošie bezdarbnieki". "Tā ir lielākā problēma, ko es saskatīju savā pašvaldībā. "Bakalaura darbs tapa ar vēlmi kaut ko mainīt šajā jomā," tēmas izvēli skaidro A.Putāne.

"Es neteiktu, ka darba nav, bet cilvēkiem ir nevēlēšanās strādāt. Un visbiežāk ir vainojams alkohols. Ja cilvēkam nav vēlme ārstēties un mainīties, tad viņš kļūst par ilgstošu sociālā dienesta klientu. Kā uzrāda aptaujas rezultāti, ilgstošie bezdarbnieki pārsvarā ir tie, kuriem ir alkohola problēmas," tāds ir sociālās darbinieces vērojums.

Iespējas, ko piedāvā Nodarbinātības valsts aģentūra ir visdažādākās – kursi, mobilitātes pabalsti nokļūšanai uz darbu, valsts apmaksāta atkarību ārstēšanas programma, taču ilgstošie bezdarbnieki diemžēl to neizmanto. Birzgalē ir apmēram 10 sociālā riska ģimenes, ar kurām norit regulārs darbs.

"Ja viņi šīs iespējas izmantotu, tad ātri vien atgrieztos darba tirgū. Ilgstošajiem bezdarbniekiem, kas ir draugos ar alkoholu, "pļaujas laiks" bija ekonomiskā krīze, kad sāka maksāt garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalstus, jo varēja piekopt tādu pašu dzīvesveidu un vēl par to saņemt naudu, kura līdz tam nepienācās," norāda A.Putāne.

Ķeguma novada sociālā dienesta sociālā darbiniece Lelde Dzintare strādā ar pabalstu saņēmējiem. "Šo cilvēku galvenās problēmas, kā visur, ir alkoholisms, bet ir arī liela daļa, kam ir veselības problēmas, kas traucē atrast darbu un uzlabot dzīves apstākļus," atzīst L.Dzintare.

Birzgales un Rembates iedzīvotājiem problēmas ar transportu

Viens no iemesliem, kāpēc cilvēki nemeklē darbu ārpus pagasta, kur dzīvo, ir arī sabiedriskā transporta trūkums vai neatbilstība darba laikam.

"Birzgalieši no rītiem, braucot ar autobusu, darbā nokļūst laikā, taču netiek mājās. Darba laiks pārsvarā visiem ir līdz sešiem vakarā, bet autobuss no Ogres atiet 17.25. Ļoti daudzi nespēj izbraukāt, un līdz ar to padodas un darbu nemeklē", stāsta A.Putāne.

Līdzīga situācija ir arī Rembatē. "Kā lai jaunā māmiņa strādā, ja no rīta bērnu var līdz Ķegumam aizvest, bet vakarā izņemt no bērnudārza nav iespējams, jo nav transporta, ar ko nokļūt mājās. No Ķeguma līdz Rembates centram ir 8 kilometri," atklāj Rembates pagasta sociālā darbiniece Luīze Ratniece.

"Ja ar pārējiem jautājumiem viensētu iemītnieki vēl spēj tikt galā paši, tad lauku teritorijā sāpīgākais jautājums ir tieši transporta nodrošinājums. Ne katram ir iespēja iegādāties personīgo automašīnu, lai nokļūtu ārpus pagasta robežām," uzver Sociālo un veselības jautājumu komitejas priekšsēdētāja Daina Vanaga.

Rembatē jau top Dienas centrs

Lai palīdzētu māmiņām pieskatīt mazuļus laikā, kamēr viņas strādā, PII "Birztaliņa" izveidota diennakts grupiņa. Kā lielu ieguvumu A. Putāne min arī Jauniešu centra aktivitātes, taču pagastā būtu ļoti nepieciešams Dienas centrs, kur varētu nodrošināt pamatvajadzības, piemēram, nomazgāties un izmazgāt drēbes. "Gadās, ka cilvēki jāved uz slimnīcu, un nav kur viņus nomazgāt, jo apstākļi viņu dzīvesvietās ir dažādi," atklāj A.Putāne.

Dienas centrā varētu arī pagasta ļaudis gaidīt satiksmes autobusa pienākšanu, jo patlaban tas notiek pašvaldības telpās.

Kamēr birzgalieši vēl tikai sapņo par Dienas centra izveidošanu, Rembates pagastā jau izremontēts dzīvoklis, kurš tikai jāiekārto un jāaprīko, lai tajā varētu iekārtot Dienas centru. Iedzīvotāji tiek aicināti piedāvāt mēbeles un citas lietas, kas būtu noderīgas jaunā centra iekārtošanai, bet pašiem vairs nav vajadzīgas.

"Sociālajos dzīvokļos sadzīves apstākļi ir diezgan traģiski, tāpēc ir doma Dienas centrā iegādāties veļas mašīnu, duša jau ir ierīkota. Plānojam par sniegtajiem pakalpojumiem no klientiem pieprasīt arī līdzdalības maksājumu, lai centra apmeklētāji apzinās, ka arī no viņiem kaut kas tiek prasīts," saka L.Ratniece.

Rembatē ir arī jaunieši, kuri vēlētos veikt brīvprātīgo darbu, centra apmeklētājiem mācot angļu valodu vai ierādot datoru lietošanas pamatus.

"Ogrenet" jau rakstīja, ka līdz gada beigām Dienas centri tiks izveidoti arī Ķegumā un Tomē.

Ķegumā plāno dibināt anonīmo alkoholiķu klubu

Ķeguma novadā būtu nepieciešams nodibināt anonīmo alkoholiķu grupu, pie tāda secinājuma pēc sociālo darbinieku uzklausīšanas nonākusi Sociālo un veselības jautājumu komitejas priekšsēdētāja Daina Vanaga.

"Tie, kas ir pusmūžā un vecāki, joprojām apdullinās ar alkoholu. Mani ļoti satrauc arī jauniešu alkoholisms, taču lauku reģionos pēdējā laikā ienāk sintētiskās narkotikas, kas ir lētākas par alkoholu. Vispirms jāapzina, vai šī problēma novada jauniešu vidū pastāv un tad jādomā, kā to risināt," norāda D.Vanaga.

"Problēma pastāv, un narkotikas jauniešu vidū dominē par alkoholu. Būtiski ir tas, ka, lai iegādātos lētā gala narkotikas, nav nepieciešama liela nauda. Dīleri gatavi no Rīgas izbraukt līdz Ogrei, lai tikai "paietos" klientam pretī un pārdotu savu preci," atklāj Sociālo un veselības jautājumu komitejas priekšsēdētājas vietnieks Kristaps Rūde.

Ķegumā parādījusies "zālīte", apstiprina arī sociālā dienesta vadītāja V.Kļava.

"Tā ir problēma, ko vajadzētu aktualizēt Dienas centros no sākuma preventīvi, izglītojoši, jo ne vienmēr tiek klāt narkotiku lietotājiem, nereti tas izdodas ļoti vēlu," uzsver D.Vanaga.

"Nepieciešams izskaidrojošais darbs arī mācību iestādēs, jo šobrīd parādās informācija par marihuānas legalizēšanu, ko atbalsta arī sabiedrībā pazīstami cilvēki. Šādi uzskati atstāj negatīvu iespaidu uz jauniešiem, kuriem šķiet, ka pīpēt "zālīti" nav nekas traks un līdz nākamajai stadijai viņi noteikti nenonāks," norāda K.Rūde.

Tavs novads vēl nav "Delfi" Novadu sarakstā? Sūti foto, raksti un informē par sava novada, pagasta jaunumiem - novados@delfi.lv! Apzināsim mūsu Latvijas novadu dzīvi kopā!