Par to, ka dravnieki var atrast kopīgu valodu ar pavāriem, liecina pērn notikušais Daugmales Jāņa bišu medus ēdienu saiets. Saiets notiks arī šogad.

Lai gan nemitīgi tiek rīkoti dažādi pavāru konkursi, interese par Pierīgas dravnieka Daugmales Jāņa bišu medus saietu ir liela. Paredzams, ka šogad saietā piedalīsies 27 pavāri, kuri sacentīsies trīs kārtās. "Jau pirmajā reizē nebija viegli izgaršot 12 pavāru piedāvātos ēdienus, un skaidrs, ka šoreiz nebūs vieglāk. Bet mēs jau arī šajā ziņā vairs neesam tik "zaļi" kā pērn," teic Daugmales Jānis, piebilstot, ka pamazām vien iekrāta arī pieredze, kā labāk sadarboties ar restorāniem un viesnīcām.

Dravnieks uzskata, ka lūzuma punkts medus lietošanas kultūrā bijis pirms vairākiem gadiem, kad Siguldas pilī notika pirmā Medus diena. "Toreiz cilvēki atnāca, pagaršoja medu un neko – sak, medus kā jau medus. Tagad ļaudis meklē konkrētu medus šķirni un savu dravnieku. Esam izaudzinājuši zinošu klientu loku. Līdz ar to arī medus lietošana ir kļuvusi daudz konkrētāka, jo vairojušās patērētāju zināšanas, kā atsevišķu ziedu medus vai bišu produkti iedarbojas uz mūsu organismu."

Viņaprāt, bija pienācis laiks saistīt medus lietošanu ar ēdienu gatavošanu, jo daudzas labas lietas taču tiek sarunātas pie galda, uz kura ir gardi ēdieni.

Turklāt kā profesionālis viņš atgādina, ka sezonas laikā medus pārsvarā tiek iegūts no četriem ienesumiem. Bites strādā pa trim četrām dienām katrā no tiem atkarībā no tā, kas tobrīd zied. Dravniekam ir jāspēj paredzēt, kurā brīdī tas notiks. "Mēs dzīvojam ģeogrāfiski ļoti pateicīgā vietā, tāpēc mums ir bioloģiski aktīvi augi, dārzeņi un, protams, arī medus, kas stiprina veselību," skaidro dravnieks.

"Dravnieks ir radoša profesija, jo nekad, aizbraucot uz dravu, tu nezini, kas tur ir noticis un cik daudz laika bites prasīs. Tāpat ir arī ar pavāriem, kuri nekad līdz galam nevar paredzēt visas nianses savā darbā. Biškopim ir būtiski, kāda ir medus garša, smarža un izskats. Tas pats ir arī pavāriem, turklāt viņiem ir svarīga arī atmosfēra, kādā ēdieni tiek pasniegtis," uzskata Daugmales bitenieks.

"Sadarbojoties ar restorāniem, sapratām, ka ir šefpavāri, kuri izprot un izmanto medus dažādību. Ir taču skaidrs, ka, piemēram, griķu medus ir pavisam citāds nekā viršu medus. Turklāt, ja cilvēkam patīk lietot griķu medu, viņš var būt arī vīnu pazinējs, jo arī šajā ziņā ir jāprot atšķirt visādas nianses, kas ne katram padodas."

"Gribējām rīkot saietu pavasarī, bet tad sapratām, ka tas nav īstais laiks, lai rīkotu šādu pasākumu. Pavasaris tomēr ir pirmo zaļumu laiks. Tāpat ir arī ar medu, tāpēc izdomājām, ka medus ēdienu saietam vislabākais laiks ir oktobris. Tad cilvēkam dabiski prasās patērēt vairāk saldvielu, un labākā no tām ir medus."

Vaicāts, vai sadarbība ar pavāriem ir tikai viena dravnieka monopols, Daugmales Jānis teic, ka tas ir mērķtiecīgs darbs, paturot prātā to, cik liela nozīme cilvēka dzīvē ir ēšanai. Savukārt, raksturojot biškopju sadarbības iespējas, viņš nav pārāk liels optimists: "Biškopji, tāpat kā dārznieki, daudz laika pavada vienatnē, un tas, protams, uzliek savu zīmogu. Turklāt katram ir savas intereses. Varbūt tāpēc mēs nevaram nodibināt nekādus kooperatīvus. Vienbrīd gan man kaut kas izdevās, bet tagad šajā ziņā nav nekādu panākumu."

Priecājoties par sadarbību ar šefpavāriem, Daugmales Jānis uzsver, ka arvien vairāk šefpavāru ir gatavi tērēt laiku un atbraukt uz dravu, lai paskatītos, kur rodas produkts, ko viņi ikdienā izmanto. Arī no klienta viedokļa tas ir labi, ja, ieejot restorānā, jau zināms, ka tur pavāri ir piedomājuši pie produktu izcelsmes.

Pienāks rudens, paies saiets, un iespējams, ka sadarbībai ar visiem konkursa dalībniekiem nebūs turpinājuma, taču dravnieks cer, ka, līdzīgi kā tagad restorānos ir speciāli kafijas gatavotāji, ar laiku būs arī īpaši medus ēdienu pavāri.