Vajadzētu nevis satraukties, kas notiks, ja sastapsimies ar šīm radībām, bet gan pārdomāt, kā iespējams izvairīties no problēmām. Pirmkārt, vajadzētu izvēlēties apģērbu, lai mošķi nevar iekost. Odiem nepatīk gaišas krāsas, tāpēc vēlams valkāt gaišu un brīvu apģērbu. Ja apģērbs ir piegulošs, odam vieglāk tam izdurt cauri savu snuķi, bet, ja apģērbs ir brīvs, mēs odam šo iespēju ja ne liedzam, tad noteikti apgrūtinām.

Iespējams iegādāties gan pretodu sveces, gan aerosolus. Tos droši var lietot, lai atbaidītu odus. Ir arī odu repilentu aproces. Cilvēks to smaržu nejūt, bet odi izvairīsies tuvoties. Tāpat iespējams izvēlēties arī mehāniskos odu atbaidīšanas līdzekļus, proti, ultraskaņas pīkstuļus. Tie vairāk piemēroti zīdaiņiem, kas nespēj atvairīt odu uzbrukumus. Šādu līdzekli var novietot pie ratiņiem.

Silti ieteiktu nelietot spēcīgas smaržas un pēcskūšanās līdzekļus, jo spēcīgas smaržas piesaista odus, viņiem arī tās patīk.

Ko darīt, ja tomēr iekodis ods, skudra vai muša un parādījies apsārtums un uztūkums, par ko vēstī nieze? Par laimi, lielākajai daļai cilvēku reakcija nav izteikta. Taču ir cilvēki, kas ir ļoti jūtīgi. Viņiem, dodoties pie dabas, jāņem līdzi antihistamīnu saturoši medikamenti, kas nerada miegainību. Aptiekās šādus preparātus var iegādāties.

Ļaudis bieži jautā, kādēļ kukaiņi daļai cilvēku uzbrūk īpaši intensīvi, savukārt citus praktiski ignorē. Tas atkarīgs no organisma olbaltumiem, respektīvi, mūsu ģenētiskās informācijas. Pētījumi liecina, ka viss atkarīgs no cilvēka asinsgrupas. Pierādīts, ka īpaši odus un citus kukaiņus piesaista tie, kuriem ir nultā vai pirmā asinsgrupa.

Odus pievilina arī izelpotais CO2 daudzums. Ja ieelpotajā gaisā ir 0,04% ogļskābās gāzes, tad izelpojam 4%, bet grūtnieces – 21%. Tas odus pievelk kā magnēts. Pastiprināti kukaiņus piesaista arī paaugstināta temperatūra. Pastiprināta interese kukaiņiem ir arī par cilvēkiem, kas lietojuši alkoholu. Pierādīts, ka ķermeņa temperatūras palielināšanos izraisa 300 līdz 350 mililitri alus, tātad – viena glāze.

Ja tomēr ods iekodis, nevajadzētu krist panikā – izmainīt tur vairs neko nevar. Galvenais ir koduma vietu nekasīt, jo kasot tiek bojāts ādas virsējais slānis, kā dēļ var veidoties iekaisums. Ods iekožot ievada īpašu vielu, kas izraisa ķēdes reakciju – organisms sāk pretoties, izdala histamīnu, kā dēļ koduma vietā veidojas apsārtums, nieze un pietūkums. Tādēļ ieteicami antihistamīna medikamenti.

Taču ir arī veidi, kā bez medikamentu lietošanas mazināt simptomus. Viens no variantiem – papliķēt pa koduma vietu. Tas stimulē nervu galus, apmulsina tos un nieze mazinās. Ja pie rokas ir spirta salvete, ādu dezinficējam ar to. Smaržas lietot nevajadzētu, jo tās satur aromātu, bet var izmantot gan cietos dezodorantus, gan ziepes un pat bezkrāsaino nagu laku.

Ļoti labi niezes mazināšanai palīdz sodas ūdens. Ja profilakses līdzekļi nav bijuši pie rokas un odi sakoduši no galvas līdz kājām, var iet vannā, ūdenim pievienojot divas karotes ābolu etiķa. Skāba vide mazina niezi. Arī pelde jūrā līdzēs, jo sālsūdens arī mazina niezi. Ļoti labi līdz ledus, to pieliekot pie koduma vietas. Tāpat arī auksta tēja. Uz koduma vietas drīkst smērēt arī zobu pastu, jo tā satur piparmētras, kas atsvaidzina un noņem niezi.

Filmā "Limuzīns Jāņu nakts krāsā" Mirttante teica: ja sakož skudras, pieliec zemīti. Tā ir taisnība – ieteicams uz odu kodumu vietām uzlikt dubļus. Sagaidīt kamēr tie sakalst un tad noskalot. Arī tas labi noņem niezi. Ļoti laba ir lavandas vai tējas koka eļļa – tā ne tikai noņems niezi, bet arī dziedēs. Tāpat labi palīdz alveja. Ja šis augs ir mājās, atliek nogriezt lapu un ar tās sulu apsmērēt koduma vietu. Palīdz arī citrona sula, banāna miza. Bet ja nu pilnīgi nekas nav pie rokas, tad veids, kā mazināt niezi, ir koduma vietu apsmērēt ar paša cietušā siekalām. Tās satur olbaltumus, kas šķīdina svešus, tostarp oda, olbaltumus. Es arī šādi rīkojos.

Bīstamāki ir lapseņu un bišu dzēlieni. Ja bites parasti neuzbāžas cilvēkiem, tad lapsenes ir ieinteresētas par to, ko ēdam, īpaši sulām, augļiem, saldumiem. Tā kā sācies zemeņu laiks, lapsenēm sākušās dzīres. Tādēļ jāuzmanās, ko liekam mutē, jo lapsenes mēdz labi noslēpties.

Lapsenes kodums mēlē var izraisīt spēcīgu alerģisku reakciju ar mēles tūsku. Ja gadījusies nelaime un lapsene iedzēlusi mēlē, nekavējoties jāiedzer antihistamīna medikamenti un mutē jāņem ledus vai auksts ūdens. Iespējams, būs nepieciešami arī pretsāpju līdzekļi, jo lapsenes dzēliens ļoti sāp. Ja cilvēks ir alerģisks un iepriekš jau bijušas reakcijas uz bišu vai lapseņu kodumiem, vēlams vērsties pēc mediķu palīdzības, jo mēles tūska var pāriet rīkles tūskā un beigties bēdīgi.

Kopš aprīļa aktīvas ir arī ērces, un Latvijā šī problēma ir aktuāla. Tā kā Līgo svētki notiek pļavā, mežā, parkā un citviet, kur ir ērcēm labvēlīga vide, jābūt īpaši uzmanīgiem. Gaišas brīvas drēbes arī šajā gadījumā piemērotākās – lai ērces savlaicīgi var pamanīt, lai tās nevar piekļūt pie ādas.

Ja ērce tomēr piesūkusies, panikā krist nevajadzētu, jo tādējādi mainīt neko nevar. Pašam mēģinot ērci noņemt, jābūt ļoti izmanīgam. Saspiežot ērci, tai rodas vemšanas reflekss - tā izvemj sava kuņģa saturu piesūkšanās vietā. Encefalīta vīruss dzīvo ērces siekalu dziedzeros, savukārt laima slimība - ērces kuņģī. Līdz ar to no laima slimības var izvairīties, ja ērci nesaspiež.

Ir speciālas ērču izņemamās pincetes, tās var iegādāties aptiekās. Vēlams tādu turēt mājās. Bet, ja satraukuma dēļ neesam pārliecināti, ka droši spēsim atbrīvoties no kukaiņa, labāk lūgt speciālista palīdzību.

Ērces koduma vieta jādezinficē ar spirtu vai jodu. Savukārt pēc ērces izņemšanas jāveic novērošana. Ja cilvēks ir vakcinēts pret ērču encefalītu, risks ir samazināts, bet pret laima slimību vakcīnas nav. Tādēļ, ja divu nedēļu laikā pēc ērces piesūkšanās koduma rajonā parādās saules veida apsārtums, noteikti jāvēršas pie ārsta, jo apsārtums var vēstīt par laima slimību. Savukārt, ja parādās stipras galvassāpes un augsta temperatūra, ir aizdomas par encefalītu. Arī šādā gadījumā nekavējoties jāvēršas pie ārsta.