— Kāds iemesls ir lūgumam jūs atbrīvot no Mērsraga ostas valdes locekļa pienākumiem?
— Ilgi domāju, kā rīkoties, — negribētu teikt, ka man ir apnicis, bet ir daudz ļoti svarīgu lietu, kurām man vajadzētu pievērsties. Tāpēc — vismaz pagaidām — vairs negribu piedalīties Mērsraga ostas attīstības dažādos pasākumos un vispār negribu atrasties pie viena galda ar Lauri Karlsonu (līdz pašvaldību vēlēšanām — novada domes priekšsēdētājs — L. L.). Man tam ir daudz un dažādu iemeslu.
— Vai šie iemesli varētu būt arī psiholoģiska aspekta?
— L. Karlsons ir liels krāpnieks un melis — esmu gatavs par saviem vārdiem atbildēt! Jau savā atlūgumā uzrakstīju, ka viņš ir šarlatāns un afērists — tas ir mans personīgais viedoklis, līdz ar to mana dzīve nav tik brīva, lai varētu izniekot savu laiku, klausoties tukšā muldēšanā, absolūti nepamatotos solījumos, kuri tiek aizmirsti pēc piecām minūtēm. Esmu viņu pieķēris klajā melošanā daudzos aspektos un faktos, un man nav tik daudz laika, lai tajā visā klausītos un piedalītos. Tāpēc arī uzrakstīju atlūgumu, pamatojot to ar nevēlēšanos vairs turpināt savu darbu.
— Cik bieži tikāties kā ostas valdes locekļi?
— Par ostas jautājumiem visus šos gadus debatējām diezgan bieži, turklāt ne jau tikai ostas valdes sēžu laikā — piedalījos arī "Baylink" projekta īstenošanā Mērsraga ostā. Esmu pielicis daudz pūļu, gan lai šis projekts vispār tiktu pabeigts, gan lai tas tiktu sakomplektēts kopā ar igauņu partneriem. Arī igauņi ir neapmierināti ar projekta gaitu, jo visiem radušies parādi — tas ir vesels komplekss negatīvu situāciju, no kuras pat nezinu, kā tikt ārā.
— Vai tas noticis L. Karlsona nekompetences dēļ?
— Nekompetence vēl būtu sīkums! Iedziļināties šajā jautājumā sāku tāpēc, ka par to tika uzrakstīts akts — Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas veiktā audita pārskats. Tur teikts, ka L. Karlsonam nav ne izglītības, ne pieredzes, šī iemesla dēļ arī visiem pārējiem, tai skaitā — arī ostas pārvaldei — uzlikts sods. Turklāt, ne jau maziņš sods, bet gan 36 tūkstoši latu! Katram dalībniekam tas tiks piemērots proporcionāli dalībai projektā. Tas liecina tikai par to, ka L. Karlsona nekompetence ir pamatīga. Viss atklājās, kad sāka sūdzēties mūsu partneri igauņi. Kad bija jāklausās paskaidrojumi, kāpēc tā noticis, izrādījās, ka vainīgais neko nevar pateikt.
— Cik svarīga, jūsuprāt, ir ažiotāža par Laura Karlsona nepietiekamo izglītību, atrodoties vadošā amatā novadā?
— Pirmkārt, novada vadītājam ir jābūt cilvēciskām īpašībām, tostarp — korektumam, patiesumam, atbildībai. Tam visam ir jābāzējas uz attiecīgas izglītības līmeņa bāzes! Pretējā gadījumā, ja cilvēks nevar atbildēt par saviem vārdiem, viņš bez izglītības nevar pat orientēties šajā laukumā. Jau Neilanda (Alberta Neilanda — L. L.) vadības laikā teicu, ka vajadzīgs vadītājs ar attiecīgu augstāko izglītību, svešvalodas zināšanām, aktīvs, enerģisks, tāds, kurš saprot, ko īsti grib, un zina, kā savus solījumus īstenot. Mans viedoklis nav mainījies arī tagad. Šobrīd novada domē ir ievēlēti septiņi deputāti ar augstāko izglītību — tas ir liels potenciāls! Manuprāt, šiem cilvēkiem ir lielas iespējas virzīt savu novadu pareizā gultnē un virzienā, ar pamatotiem aspektiem, kurus arī varētu īstenot. Bez izglītības šodien nevar nekur — piemēram, Rīgas brīvostas pārvaldes sekretārei ir divas augstākās izglītības, viņa runā piecās valodās. Un tas viss ir tikai sekretārei, nemaz nerunājot par pārējiem darbiniekiem. Diemžēl vadītājs bez izglītības nekur neder.
— Jūsuprāt, kādu no šiem septiņiem Mērsraga novada domes deputātiem varētu arī izvirzīt par pašvaldības vadītāju?
— Jebkuru! Ikviens no viņiem ir cienīgs ieņemt novada vadītāja vietu. Domāju, ka arī reāli viņi spētu novadu vadīt, jo šie cilvēki nav nekādu divu mēnešu aviācijas skolu absolventi, tās ir nopietnas izglītības, tai skaitā — Latvijas Universitātes, medicīnas institūta.
— Bet Laurim Karlsonam kā gados jaunam cilvēkam ir daudz lielākas enerģijas rezerves.
— Vienīgā enerģija, kas viņam piemīt, ir tukša pļāpāšana, nekur nepamatota un nevirzīta. Jau iepriekšējās vēlēšanās viņš apalvoja, ka viņam ir augstākā izglītība, kuras ne dienu nav bijis! Nevienu dienu viņš nav apmeklējis, kā pats to norāda, augstskolu, neviena ieskaite nav nokārtota. L. Karlsons ir beidzis Engures vidusskolu ar jūrniecības novirzienu un labākajā gadījumā var vadīt motorlaivu paša vajadzībām. Viņa vārds nav atrodams arī Latvijas Jūras administrācijas Jūrnieku reģistrā.
— Ja jūsu dzīvesvieta šobrīd ir deklarēta Mērsragā, vai plānojat izdeklarēties no tās?
— Es to noteikti plānoju, tāpēc, kā jau teicu, negrasos piedalīties Karlsona kunga neadekvātajās rīcībās. Lai iedzīvotāji paši izvēlas savu ceļu un vadību. Ja būs nepieciešama mana palīdzība — nu tad…
— Bet jūs noteikti esat Mērsraga patriots.
— Es sevi par tādu uzskatīju, tāpēc biju šokēts par daudzām lietām, jo Mērsraga labā daudz ko darīju. Pēdējais objekts, kas tapis ar manu atbalstu, ir Mērsraga kapliča. Un pats bēdīgākais ir tas, ka pirms šīm pašvaldību vēlēšanām konstatēju, ka starp Mērsraga iedzīvotājiem ir ļoti daudz turīgu cilvēku, tostarp — pat daudz turīgāki par mani! Viņu vidū ir arī deputātu kandidāti un deputāti, uzņēmēji. Tas, ka viņi ir deklarējušies Mērsragā, vēl būtu sīkums. Neskatoties uz to, ka viņiem ir lielas iespējas kaut ko labu paveikt ciemata labā, neviens nepielika pat santīmu pie kapličas celtniecības! Varētu padomāt, ka to vajag tikai man. Kad skolai vajadzēja remontēt jumtu, pirkt jaunu zobārstniecības iekārtu vai kultūras namam ierīkot apkuri, to visu darīju es viens pats. Varētu padomāt, ka Mērsragā ir vieni nabagi.
— Varbūt viņi nav ciema patrioti, jo ir ienācēji Mērsragā?
— Nē, tie ir vietējie cilvēki, dzimuši un auguši Mērsragā, tieši tāpat kā es! Piedevām, tur vēl strādā un saņem lielu algu un dividendes, tomēr nevienu santīmu ciema labā nav ziedojuši! Un novada vadītājs bija tieši tas, kurš man teica, ka organizēs papildspēkus, lai būvi varētu pabeigt ātrāk, taču celtniecības laikā vēl tika apzagti strādnieki, apturot darba gaitu. Man pašam netrūkst problēmu savā darbā — visa Latvija jau zina par tām, tā ka netrūkst, ar ko nodarboties. Tomēr manai pacietībai pienācis gals — lai Mērsrags tagad atpūšas, savu labdarības epopeju esmu beidzis un nezinu, kam būtu jānotiek, lai varētu atgriezties pie tās. Man bija iecere palīdzēt jumtu nomainīt arī bērnudārzam, pats visu izložņāju! Štrunts ar Karlsonu, bet mani uztrauc tas, ka Mērsragā ir tik daudz cilvēku, kuriem ir pilnīgi vienalga — visi gaida, ka kaut kas nokritīs no debesīm! To pašu ciema bērnudārzu taču apmeklē desmitiem bērnu, kuriem ir tēvi, mātes, vectēvi, draugi, paziņas, kuri kopējiem spēkiem varētu sakārtot kaut vai rotaļu laukumu… Un, kā izrādās, ciemā dzīvo pat miljonāri! Taču neviens no viņiem nav ielīdis bērnudārza bēniņos, lai paskatītos, kādā stāvoklī ir ēka, kuru apmeklē viņu bērni vai mazbērni.
— Varbūt vispirms, lai saņemtu kādu konkrētu palīdzību, ir jārunā par problēmu un jāpalūdz talkā papildspēki.
— Bet tam taču ir novada vadītājs! Viņam tas viss ir jāorganizē, jāiestāsta vienam uzņēmējam, otram, vienam bērna tēvam, vectēvam — iedod latu, iedod dēli, naglu vai krāsu! Tas viss taču domāts pašu bērniem. Visi gaida, ka Loginovs atbrauks un ieskaitīs tūkstošus, bet paši tai laikā cīnās par varu. Par kādu varu viņi tur cīnās? Tai vietā, lai aizietu un nokrāsotu bērnudārzā vienu sienu, uztaisa cīņas, visādas politiskas epopejas, kaut kādas partijas, bīda ambīcijas… Tērē naudu un staigā, nodarbojoties ar visādām muļķībām, lamājas, klačojas. Kaut kāds ārprāts, esmu noguris no tā visa.
— Varbūt turpinājumā par Mērsraga ostu: cik, jūsuprāt, tā ir nozīmīga Latvijas mērogā?
— Manuprāt, tā šobrīd ir izvirzījusies Rīgas jūras līča rietumu piekrastē par lielāko ostu, apejot arī Rojas ostu. Ir pamatotas cerības, ka tā varētu attīstīties un kļūt par vienu no valstī svarīgajiem ekonomiskajiem pasākumiem. Tā kā līča otrā galā ir divas ostas, Skulte un Salacgrīva, konkurence Vidzemes piekrastē ir lielāka. Mērsrags ir izvirzījies, osta strādā labi un aktīvi, un kaut ambiciozi, tomēr tur viss notiek.
— Salīdzinot ar 2012. gadu, arī kravu apgrozījums ostā ir pieaudzis par 2000 tonnām.
— Nu, tās 2000 tonnas salīdzinoši ir viena airu laiva, taču ostas ienākumi ir palielinājušies. Un nav jau svarīgi, vai tie ir palielinājušies, svarīgi, ka tur vispār kaut kas notiek! Ja pat maniem cienījamajiem kolēģiem Ventspilī pagājušogad bija kritums, tas nenozīmē, ka viņi slikti strādāja. Diemžēl pasaulē tirdzniecība iet savus ceļus, notiek visādas krīzes, gan ekonomiskas, gan morālas tāpēc vien, ka valstis savā starpā karo un tirdzniecība tiek pārtraukta. Tā kā kravas novirzās un aiziet uz citiem ceļiem, pastāv arī šausmīga konkurence, un šajos apstākļos cilvēki cenšas izdzīvot. Nekur jau nav teikts, ka kravu apgrozījuma kritums varētu būt slikts rādītājs! Slikts rādītājs ir tad, ja tas tiek darīts nolaidības pēc vai neprofesionalitātes dēļ. Cilvēki visi ir strādājuši, bet krava galu galā izvēlas savu ceļu, vadoties pēc daudziem aspektiem — ir jābūt pircējam un pārdevējam, bet osta ir kā vienojošais elements. Ja Latvijas valstij nav nekādu citu derīgo izrakteņu kā tikai nacionālās ekonomiskās izejvielas, ko sauc par kūdru un mežiem, tad ostas ir vienkārši debesu dāvana. Turklāt Latvijā ir daudzas ostas, salīdzinot, piemēram, ar Lietuvu, kurai ir tikai viena, vai Igauniju, kurai ir dažas ostas.
— Tātad, jūsuprāt, Mērsraga ostas vadība strādā profesionāli?
— Ostas vadība mūžīgi tiek jaukta — jāatceras, ka tā ir specifiska konstrukcija! Piemēram, līdz šai dienai neviens nevar saprast, vai Rīgas brīvostas vadītājs ir valdes priekšsēdētājs vai ostas pārvaldnieks! Pēc loģikas, ostas valde ir augstākā lēmējinstitūcija, kas pie mums Rīgā sanāk reizi mēnesī, bet Mērsragā — reizi trijos mēnešos. Valde pieņem lēmumus un izpildaparāts tos īsteno. Neuzskatu, ka esmu ostas vadītājs, bet gan pārvaldnieks, kas pārvalda ostas teritoriju ar dotajiem uzdevumiem. Ja ostas valdes priekšsēdētājs vairāk vai mazāk ir kā sapulces vadītājs un fiziski darbu veic pārvaldnieks, tad lēmumi valdē tiek pieņemti koleģiāli.
— Tas nozīmē, ka pēc jūsu aiziešanas no Mērsraga ostas valdes nekas būtiski tajā nemainīsies?
— Manuprāt, esmu lielu darbu izdarījis, iedodot daudzus piemērus, kā strādājam Rīgas brīvostā, lai varētu sakārtot ostas lietvedību un dokumentāciju. Taču tas nav ne mans pienākums, ne darbs, jo cilvēki uz vietas visu redz labāk. Mana aiziešana tur neko daudz nemainīs, par to nevajadzētu nevienam uztraukties. Bet tas gan, ka aiziešu no Mērsraga, būs reāls fizisks zaudējums — taču arī man visi krīt virsū, kāpēc strādāju Rīgā, bet pierakstīts esmu Mērsragā! Ja līdz šim to noriju, taču, redzot, ka mana nauda aiziet tur, kur nevajag un tiek izniekota, izšķērdēta pilnīgi bezjēdzīgi, vairāk to nevēlos.
— Tomēr, ja nākamā pašvaldības vadītāja vietā tiktu izvirzīts kāds cits deputāts, jūs varētu arī pārdomāt savu lēmumu?
— Es gribētu ar jauno vadītāju pārrunāt turpmākos plānus. Arī ar Karlsonu savulaik runājot, viņa plāni bija grandiozi — kopīgi veiksim šādus un tādus pasākumus, taču nekas no tā visa tā arī nav īstenojies. Tāpēc gan ar jauno vadītāju, gan deputātiem gribētu izrunāt, vai vispār esmu vajadzīgs — varbūt es viņiem nemaz neesmu vajadzīgs? Visi ir lepni un lieli. Man no viņiem neko nevajag, tas nu ir skaidrs kā diena.
— Tas patriotisms taču nekur nav zudis?
— Bet arī tas nevar būt bezizmēra, turklāt tas nevar būt arī bezjēdzīgs. Šogad jau 50 tūkstoši latu no maniem ienākumiem būs aizgājuši novada budžetā pa taisno, tāpēc gribu zināt, kā tos paredzēts iztērēt. Ja viņi taisās tos izniekot, grābstoties pa mākoņiem, zinu, kā tos lietderīgāk varētu izlietot cilvēku vajadzībām. Kad iepriekšējā vēlēšanu reizē Mērsraga avīzē uzrakstīju, ka Karlsons ir īstais cilvēks, viņš mani piekrāpa jau ar to vien, ka sameloja par savu izglītību. Iedomājaties, par ko vajag samelot! Jo es teicu, ka tas ir svarīgi. Nerunājot nemaz par citām lietām, kur viņš ir samelojies. Izņemot tukšu melošanu, nekā tur nav. Var jau būt, ka kaut kur citur viņš ir kaut ko izdarījis, bet es runāju par sevi. Kad lūdzu paskaidrot, kāpēc melo, viņš klusē. Skatās un klusē, viņam nav, ko atbildēt.
— Varbūt sarunu tomēr beigsim uz priecīgākas nots? Ir taču arī kaut kas jauks, ko jums teikt par Mērsragu.
— Mērsragā ir brīnišķīgi cilvēki, jauka sabiedrība. Man taču tur dzīvo tēvs un māte, arī māsa tagad ir pārcēlusies no Rojas uz Mērsragu. Mērsragā man ir daudz draugu, esmu tur gan dzimis un audzis, gan skolā gājis un strādājis. Tur ir gan skola, gan kultūra, viss kaut kas, cepuri nost! Bet cilvēki ir lielākais Mērsraga pluss, tāpēc nevajag viņus čakarēt. Pat es tagad uzskatu, ka Karlsonam vispār nevajadzēja piedalīties nekādās vēlēšanās — jo tas būtu goda jautājums! Bet cilvēki Mērsragā ir labi, cienījami, ir arī cienījami uzņēmēji. Ja kaut ko vajag Mērsraga labā darīt, saprotu, neviens viņiem šo palīdzību nelūdz. Es pats uzplijos — runāju gan ar skolas zobārsti, gan kultūras nama vadību un baznīcas draudzes locekļiem. Bet vietējie Mērsraga uzņēmēji jau neies paši piedāvāties! Taču tāpēc ir novada vadītājs, kam tas viss jāorganizē, jāpajautā — vai tev ir dēlis, naglas vai tev — stundiņa laika, lai atnāktu un nokrāsotu kādas iestādes sienu mūsu pašu bērniem.
— Jūs taču zināt, ka visi labie darbi atmaksājas.
— Bet, ja nauda tiek izklakarēta pa labi un pa kreisi?! Izkārtoju Mērsraga skolai desmit tūkstošus latus, bet pašvaldība tos noņem no skolas budžeta nost, ar piebildi, ka Loginovs jau šo summu ir iedevis! Kas tie par gājieniem? Tikai tāpēc, ka paši rīkojas nesaimnieciski — kā var plānot simtiem tūkstošiem latu darījumus, ja cilvēkam ir astoņu klašu izglītība? Ja runājam par veiksmīgiem uzņēmējiem, bez labas izglītības nav neviens. Pirkt un pārdot ir viena lieta, bet kaut ko ražot, organizēt pievienoto vērtību — pavisam kas cits. Un tur bez izglītības cilvēks nekur tālu netiek. Novada vadītājam ir jābūt izglītībai.
— Atliek vien cerēt, ka jaunais deputātu sasaukums izdarīs pareizo izvēli.
— Negribu nekādiem deputātiem nekādus aicinājumus izteikt, taču viņiem vajadzētu godprātīgi attiekties pret savu novadu. Nevis ņemties kaut kādām muļķīgām partijām — nav tur nekādu partiju! Ir grupējumi, kas ar savām intrigām, ar plusiem vai mīnusiem viens otru aprunā. Aizbraucot uz vēlēšanām, man pārmeta, ka balsoju pret savu kādreizējo partiju. Teicu, ka tāpēc, ka viņi nepareizi rīkojas un par partiju to nevar nosaukt, tā ir tikai apvienība. Ja mani kādreizējie domubiedri neredz, kas ir melns un kas — balts, tad man ļoti žēl. Jebkurš no šiem septiņiem deputātiem var novadu vadīt, tikai jautājums — vai kāds grib to darīt? Vienam ir bizness, cits ir skolas direktors vai skolotājs. Nedrīkst novadā būt nekādu opozīciju — visiem deviņiem deputātiem kopīgi ir jāstrādā novada labā. Un vadītājs jāizvirza tāds, lai lēmumus varētu pieņemt kopīgi. Jo viņu darbs jau nav tikai atnākt uz domes sēdi un par kaut ko nobalsot, bet gan svarīgi, lai līdz tai sēdei tas viss tiktu kārtīgi izanalizēts, izspriests. Jo viens jau nav nekāds karotājs.
