Četru gadu laikā pagūts izgatavot un pārdot ap 15 tūkstošiem latu turētāju. Kaut arī Latvijā lata vairs nav, tomēr pēc turētājiem pieprasījums nav mazinājies, gluži otrādi - tas pat pieaug.
"Latviešiem pret latu ir īpaša attieksme. Viņi ar tiem ir apsēsti," teic galdnieks Mārcis.
Pašā lielākajā puišu darinātajā turētājā Latvijas formā var satilpināt pilnīgi visus latus, savukārt mazākais domāts vien divlatniekiem un latiem. Mārcis gan vairs neatceras, kā nonācis pie šīs idejas. Strādājot galdniecībā, viņš brīvajos brīžos to izgatavojis, drīzāk izklaidēdamies. Toreiz speciāli latu glabāšanai paredzēts turētājs bija jaunums.
"Ar jaunajiem turētājiem devāmies uz Straupes tirgu. No desmit līdzpaņemtajām nopirka septiņas. Savukārt Rīgā - pārdevām tikai vienu," ar smaidu atceras Mārcis, piebilstot, ka šobrīd savu produkciju ved vairs tikai uz tirdziņiem Doma laukumā un amatniecības gadatirgu Brīvdabas muzejā.
Visizdevīgāk tos piedāvāt interneta veikalos, kur produkciju iepērk vairumā.
"Pat sapņos nerādījās, ka pēc lata turētājiem Latvijas formā jelkad būs tik liels pieprasījums!," izbrīnu neslēpj Jānis.
"Ja es patiešām uzcītīgi strādāju, dienā varu izgatavot ap 50 turētājus, savukārt pieaicinot palīgus, pat 100 un vairāk. Pēdējie mēneši bijuši ļoti saspringti," atzīst Mārcis, kurš jau otro gadu nomā galdniecības telpas Raiskumā, jo mājās tik daudz turētāju izgatavot nav iespējams.
Mārcis atzīst, ka turētāju darināšana ir visai sarežģīta. Uz koka ir jāuzzīmē kontūra, jāizzāģē, tad jānofrēzē, jāizurbj caurumus lata monētas lielumā, pēc tam vēl jānoslīpē, jānopulē.
Lai gan patenta tiesības pieder puišiem, atdarinātāju netrūkstot. Konkurentu produktam gan esot zemāka kvalitāte; turklāt turētāji bieži izgatavoti no finiera, nevis no ozolkoka vai oša.
