Līdz šim ES fondu finansējums vairāk ir ticis citām pašvaldībām nekā deviņām lielajām pilsētām. Bartaševičs šādu pieeju neatbalsta, jo esot jāņem vērā lielajās pilsētās dzīvojošo iedzīvotāju skaits, kas ir aptuveni 52% no iedzīvotāju kopskaita valstī.

"Tāpēc mēs esam tiesīgi pretendēt vismaz uz 5% no kopējā finansējuma. Bet ņemot vērā, ka mēs ražojam vismaz 70% no iekšzemes kopprodukta, mums vajadzētu pretendēt uz daudz lielāku finansējumu," sprieda Bartaševičs.

Viņš ir pārliecināts, ka lielajām pilsētām finansējums ir jāsaņem citādāku projektu īstenošanai nekā mazajās pašvaldībās. Ja lielās pilsētas ir galvenie attīstības centri, pārējo pašvaldību kompetencē paliek pavisam nedaudz risināmo jautājumu. Pēc LLPA prezidenta domām, lielo pilsētu atbildībā par ES līdzekļiem jābūt infrastruktūras nodrošināšana investīciju piesaistei, izglītībai, kultūrai. Savukārt mazajām pašvaldībām būtu jārūpējas par dzīvošanai nepieciešamās infrastruktūras nodrošināšanu, piemēram, rūpējoties par labu satiksmi un infrastruktūras nodrošināšanu lauksaimnieciskajai ražošanai.

"Citādi jēgu zaudē ideja par spēku koncentrēšanu attīstības centros. Ja mēs mēģināsim līdzekļus un mērķus sadalīt vienlīdzīgi starp visām pašvaldībām, tad attīstīsies tikai Rīga, bet viss pārējais nomirs dabīgā nāvē," uzskata Bartaševičs.

Lai gan LLPA domas par ES fondu izlietojumu jaunajā plānošanas periodā lielākoties sakrīt, tomēr esot žēl, ka no jaunajiem līdzekļiem nebūs iespējas rekonstruēt ielas, kas joprojām pilsētām ir aktuāla problēma. Viņaprāt, pašvaldībām pašām būtu jāļauj noteikt, kādos projektos investēt ES naudu, jo pašvaldības labāk redz, kādām vajadzībām nepieciešama ES nauda. "Pašvaldības tomēr ir tuvāk iedzīvotājiem, un mēs redzam viņu vajadzības labāk, nekā šeit Rīgā to redz valdība. Pašvaldībām ir ļoti svarīgi izdabāt saviem iedzīvotājiem, tāpēc, plānojot no augšas, nosakot mērķus, ļoti bieži sanāk kļūdīties," noteica Bartaševičs.

Ja lemšanas tiesības par ES fondu izlietojumu uzticēs pašām pašvaldībām, būšot mazākas iespējas kļūdīties.